Šī senā pilsēta slejās augstu virs pārējā tuksneša ar saviem debesskrāpjiem, saukta arī par „Tuksneša Čikāgu” un „Tuksneša Manhetenu” šīs pilsētas debesskrāpji stāvēja šeit kad vel eiropieši nezināja par tādu Ameriku.
Šibāma - seno debesskrāpju pilsēta.13
Šī apmēram 2000.gadu senā pilsēta atrodas Jemēnas ziemeļos, un to dibināja ceļotāji no Šabvas pilsētas. Viņi patvērumu rada kāda ielejā, kurā, viņi izveidoja mazu apmetni vien 500 metrus garu un 400 metrus platu. Bet šai teritorijā viņi uzbūvēja pilsētu priekš 7000 cilvēkiem.
Pēc Šabvas nopostīšanas Šibāma kļuva par reģiona galvaspilsētu un tuvākajos gadsimtos piedzīvoja strauju uzplaukumu, pateicoties tirdzniecības ceļiem kas vijās gar to. Par šiem ceļiem tika pārvesti vīrakkoka sveķi, Āfrikas zelts, audumi, garšvielas un citas lietas. Tiesa šis tirdzniecības ceļš zaudēja savu nozīmi 9.gadsimtā, līdz ar to sākas pilsētas noriets.
Tā vietā lai plestos plašumā Šibāmas iedzīvotāji izvēlējās, stiepties debesis un tika konstruētas tiem laikiem neraksturīgi augstas mājas ar 5 lidz 11 stāviem. Tas nozīmē, ka augstākās mājas sasniedza pat 30 metru augstumu. Iespējams viņi mājas būtu cēluši vel augstākas, bet viņiem nebija tādu tehnoloģisko iespēju. Patiesībā pat šīm mājam viņiem nācās vairākkārtīgi nostiprināt pamatus un sienas tāda veidā panākot to, ka daudzu māju sienas ir nedaudz ieslīpas.
Šādu konstrukciju tipu(„augstceltnes”) viņi izvēlējas drošības apsvērumu dēļ, jo pilsēta tika apjozta ar mūri un visas celtnes bija mūra iekšienē un tapēc lai visiem pietiktu vietas bija "jastiepjās" debesīs. Tādā veidā aizsargājoties no sirotājiem.
Mājas pirmajos stāvos bija izvietotas noliktavas, kur iemītnieki glabāja pārtiku un citas mantas. Vidējie stāvi bija atvēlēti sievietēm, bet pēdējie stāvi vīriešiem un viņu viesiem. Šāds sadalījums ir skaidrojams ar tā laika kultūras īpatnībām.
Pati pilsēta ir piedzīvojusi grūtus laikus, tā ir vairakkārt tikusi nopostīta, un vairums mūsdienās redzamās mājas ir no 16.gadsimta.
Plaši postījumi Šibāmai tika nodarīti 15.gadsimtā kad tā piedzīvoja vērienīgus plūdus, un liela daļa māju tika nopostītas. Taču pilsēta joprojām ir saglabājušas vairākas mājas no senākiem laikiem, piemēram, Friday mošeja no 904.gada un pils no 1220.gada.
Tai pat laikā lietus sezonā pilsētas apkārtne sazaļo un ir iespējams audzēt dažādus kultūraugus. Ko arī darīja senie iedzīvotāji, viņi audzēja dateļpalmas, dažādus dārzeņus un citus kultūraugus.
Pilsētā ir apmēram 500 mājas, kuras visas ir izgatavotas no saulē kaltētiem ķieģeļiem, kas arī ir viens no iemesliem kāpēc šis mājas ir tik jūtīgas pret plūdiem un prasa pastāvīgu uzturēšanu un labošanu.
Mūsdienās joprojām šai pilsēta dzīvo cilvēki, tiesa ir savi noteikumi ar ko viņiem ir jārēķinās, proti, jaunu māju celtniecība un veco remontam ir jānotiek saskaņā ar senajiem likumiem. Tas nozīmē, ka darbā var izmantot tikai saulē kaltētus ķieģeļus un nekādu moderno tehniku.
Šī pilsēta ir arī iekļauta UNESCO aizsargājamo objektu un pasaules kultūras mantojuma sarakstā.