Brīnumainais miegs
Kādreiz cilvēki ticēja, ka tas ir dievs uz visiem laikiem. Tikai reiz šis dievs pēkšņi iegrima brīnumainā miegā. Pagāja gadu tūkstoši, mainījās klimats, viena otru nomainīja Zemes civilizācijas. Pat zvaigžņu stāvoklis debesīs kļuva cits. Taču Lielā Sfinksa joprojām palika nekustīga. Dažreiz to aprija tuksneša smiltis, taču atradās valdnieki, kas pavēlēja atsvabināt to no smilšu gūsta.
Šajā apvidū dzīvojošie arābi Sfinksam deva vārdu Abul Holls jeb Šausmu Tēvs. XIV gadsimtā kāds Saims ed Dars izķēmoja Abul Holla skatu, tāpēc ka islams aizliedz attēlot cilvēku sejas. Tūlīt pēc tam smiltis aprija auglīgās Gizas zemes un cilvēki sasaistīja to ar dieva apvainošanu.
Šausmu Tēvs ir ļoti vecs. Tā sānus izrobo erozijas pēdas, tā ķepas ir apšūtas ar parastu ķieģeli, kakls aplipināts ar neglītu cementa apkakli. Guļot ar Ēģiptes faraonu galvassegu, tas pacietīgi skatās uz austrumiem, it kā gaidot ko svarīgu un viņa skatiens vērsts uz to apvāršņa punktu, kur dienas un nakts vienāda garuma laikā lec saule. Cik ilgi tas tā guļ? Kāda ir tā noslēpumainā jēga?
Faraona Hefrēna dubultnieks
Eksistē viedoklis, ka Gizas Lielā Sfinksas seja ir veidota pēc IV dinastijas ceturtā faraona Hefrēna (2520. - 2494. g. p.m.ē.) sejas. Taču šī faraona mūmija nav atrasta, salīdzināt – ir Sfinksa līdzīga vai nav līdzīgs faraonam – nav īsti ar ko. Nejauši gan ir saglabājušās dažas šī faraona statujas.
1992. gadā neatkarīgu pētnieku grupa izdarīja neparastu gājienu: viņi uzaicināja uz Ēģipti pieredzējušu tiesu ekspertu no Ņujorkas – leitnantu Frenku Domingo. Viņam bija jānosaka, vai Sfinksa ir līdzīga Hefrēnam. Pēc divu mēnešu darba Domingo deva oficiālu slēdzienu: "Hefrēna statujām un Gizas monolītam ir dažādas sejas.”
Pašlaik nav objektīva testa, kas precīzi datētu pieminekļus, kas izkalti akmenī. Akmens monumenti var būt datēti ar zināmu precizitāti tikai pēc tekstiem, kuros tie ir minēti. [Radioaktīvā oglekļa metodi akmenim laikam nevar izmantot – t.p.] Taču nekādi teksti no IV dinastijas laikiem, kuros ir runāts par Sfinksu, nav atrasti. Tāpēc pagaidām ir jāpieņem kā fakts, ka monuments ir izkalts no klints nezin kad, to ir izdarījis nezin kas un nezin kāpēc.
Kas to ir būvējis?
Tad kāpēc zinātnieki turpina saistīt Sfinksu ar Hefrēnu? Iemesls ir viena zilbe, kas izcirsta uz granīta stēlas, kas atrodas starp Sfinksas priekšķepām. Pati stēla nav Sfinksas laikabiedre. Tā ir veltīta faraona Tutmosa IV (1401. - 1391. g. p.m.ē.) pūlēm atbrīvot Sfinksu no smiltīm, uzraksts uz tās runā par monumentu, kā maģisku spēku iemiesojumu, kas eksistē šajā vietā jau no laika gala. Uzraksta 13. rindā ir zilbe "Hef”, taču tālāk viss ir noberzts. Stēla tika izrakta 1817. gadā, to paveica dženoviešu piedzīvojumu meklētājs Džanbatista Kavilja.
Angļu filologs, seno ēģiptiešu hieroglifu atšifrēšanas speciālists Tomass Jangs uzrakstīja teksta faksimilē. Viņš nešaubījās, ka šī zilbe ir Hefrēna vārda pirmā daļa un tātad arī Šausmu Tēvu ir veidojis šis faraons. Taču jau 1905. gadā amerikāņu ēģiptologs Džeimss Henrijs Bresteds norāda, ka faraonu vārdus parasti apvelk ar ovālu zīmi, taču šeit nav ne miņas no šādas zīmes. Taču, ja arī burtkopa "Hef” patiešām attiecas uz faraona vārdu, vai tad tas automātiski nozīmē to, ka tieši viņš ir uzbūvējis Sfinksu? Ja nu Hefrēns tieši tāpat kā daudzi viņa priekšgājēji bija tikai Sfinksa restaurators?
Šo hipotēzi apstiprina citas stēlas teksts, kas arī ir atrasts Gizā. Tā liecina, ka faraons Heopss (Hufu) ir redzējis Sfinksu. Tā kā Heopss, iespējamais vislielākās piramīdas būvētājs bija sava brāļa Hefrēna priekšgājējs, ir skaidrs, ka pēdējais nekādi nevar būt Sfinksas celtnieks. Izejot no tā, franču ēģiptologs Gastons Maspero domā, ka Sfinksa ir varējusi eksistēt vēl "Hora sekotāju” - pa pusei dievišķu radījumu laikā, kas dzīvoja Ēģiptē un valdīja tajā tūkstots gadu pirms faraonu valdīšanas laikiem.
Un ja tie nav bijuši plūdi?
Franču matemātiķis un simbolists Švallers de Ļubičs gāja vēl tālāk. Kādā no saviem darbiem "Svētā zinātne” viņš raksta ka pirms milzīgiem plūdiem, kas pēdējo reizi ir skāruši Ēģipti pirms 12 tūkstošiem gadu, tur ir eksistējusi varena civilizācija, kas arī ir izveidojusi Sfinksu, tāpēc ka uz tā ķermeņa ir acīmredzamas ūdens erozijas pēdas. Ja būtu iespējams pierādīt, ka "rētas” uz Šausmu Tēva ķermeņa ir atstājis ūdens, bet ne vējš vai smilts, kā uzskata daudzi ēģiptologi, tad rodas nopietna problēma ar esošo hronoloģiju. Iespējams, ka šīs pēdas radušās grandiozu Nīlas plūdu rezultātā. Pēdējie no tādiem plūdiem ir notikuši apmēram 10 000. gadā p. m. ē. Tātad ap to laiku Sfinksai jau vajadzēja eksistēt.
Tomēr izrādījās, ka plūdi nevar būt erozijas cēlonis. Lieta tāda, ka erozijas pēdas ir atrastas pat uz monumenta kakla, bet tas nozīmē, ka ūdens līmenim būtu jābūt 18 metru augstumā visā Nīlas ielejā! To nav iespējams pat iedomāties!
Tātad, ja ne plūdi, tad kas?
Nezināma civilizācija
Pazīstamais paleontologs Roberts Šohs no Bostonas universitātes pēc savas pirmās vizītes Gizā 1990. gadā paziņoja, ka rētas Sfinksas ķermenī ir atstājuši, nevis plūdu ūdeņi, bet gan spēcīgi nokrišņi. 1998. gada ekspedīcijas laikā amerikāņu ģeofiziķis doktors Tomass L. Dobeckis veica seismogrāfiskus testus teritorijā ap Sfinksu. Aparatūra rādija, ka pamatiežos starp Sfinksas ķepām ir visai daudz anomāliju un tukšumu. Vienu no šīm pazemes telpām doktors Dobeckis aprakstīja šādi: "Tās izmēri ir apmēram 9 reiz 12 metri un tā atrodas apmēram 5 metru dziļumā. Tai ir ļoti noteikta forma – taisnstūris – tādu varēja izveidot tikai cilvēka rokas.”
Vecās Valsts apbedījumi, ko datē apmēram ar to pašu Hafra [Tas pats Hefrēns – t.p.] ēru, ir izcirsti tajos pašos iežos, kā Sfinksa. Taču tie no atmosfēras iedarbes nav cietuši. Tātad šīs būves nevar pieskaitīt vienam laikmetam.
Šoha secinājumus, ka pēdas Sfinksas ķermenī ir atstājušas lietusgāzes, atbalsta citi zinātnieki. Lai atstātu tādas pēdas, ir nepieciešamas milzīga spēka lietusgāzes, taču tādas Ēģipte nav pieredzējusi jau no apmēram 5000. gada pirms mūsu ēras. Tajos laikos Nīlas ieleju apdzīvoja neolīta laikmeta cilvēki. Respektīvi, Sfinksu un tai blakusesošos tempļus (starp citu, tie ir būvēti no simtām, 200-tonnīgām kaļķakmens plātnēm) ir būvējusi mums nezināma civilizācija.
Kad jūra bija sauszeme
Ēģiptologu reakcija bija viennozīmīga. Tā, piemēram, arheologs Kerols Redmonts no kalifornijas universitātes teica: "Šī reģiona cilvēkiem tūkstoš gadu pirms Hafra nebija tādas tehnoloģijas un instrumentu, un ne mazākā iemesla, lai būvētu tādas būves.” Citi speciālisti ir pārliecināti, ka Sfinksa ir veidota pirms pēdējā ledus laikmeta - tas ir, ne agrāk kā 15 000 gadu p.m.ē. Zinātnieki min, ka Ēģiptē nav atrastas nekādas pēdas, ka šeit ir eksistējusi augsti attīstīta kultūra pirms 7000 – 5000 gadiem p.m.ē. "Ja Sfinksa būtu celta 7000 – 5000 p.m.ē., "- saka amerikāņu ēģiptologs Džons Vests, - "tad mums būtu arī citas liecības par civilizāciju, kas to ir paveikusi.” Tā kā tādu liecību nav, tad Vests un viņa domubiedri uzskata, ka civilizācijai, kas būvējusi Sfinksu ir bijis jāpazūd ilgi pirms 7000 – 5000 gadiem p.m.ē. "Citas liecības, iespējams, ir apraktas dziļāk, nekā tās meklē, vai arī tādās vietās, kur tās neviens nemeklē: senās Nīlas gultnē, kas iespējams ir tecējusi citur, nekā tagad; vai arī Vidusjūras dibenā – toreiz tā bija sauszeme...”
Mītiskais ceļojums pagātnē
Simtiem ģeologu ir vienisprātis ar šo loģisko slēdzienu, daudzi pieteicās nākošām ekspedīcijām. Taču nākošajā gadā Ēģiptes valdība aizliedza veikt pētījumus Sfinksas tuvumā.
Zinātnieki nevar precīzi pateikt, kad ir radīta Sfinksa. Pēc viņu datiem, tas varēja būt jebkurš laiks no 15 000 līdz 5000 gadi p.m.ē. Lai gan eksistē zinātne, kas var dot precīzāku senā monumenta datējumu – arheoastronomija. Taču speciālistiem vispirms jādod izejas datus: pētāmam monumentam ir jābūt orientētam pēc zvaigznēm vai pēc saules lēkta punktiem. Lielā Sfinksa atbilst šiem noteikumiem. Tā ir novietota tieši uz Gizas nekropoles ass "austrumi-rietumi” un tās sastingušais skatiens ir vērsts tieši uz to punktu horizontā, no kura parādās saule pavasara dienas-nakts vienāda garuma dienās.
Piramīdas atrodas tieši uz 30 paralēles (viena trešdaļa attāluma no ekvatora līdz Ziemeļpolam). Četras šauras, taisnas šahtas Heopsa piramīdā, kas ved augšup 45 grādu leņķī, un, kuras ēģiptologi uzskata par vēdināšanas šahtām, ir tieši orientētas pēc četrām zvaigznēm - kā tās atradās apmēram 2500 gadu p.m.ē., konkrēti: pēc Mazā Lāča Betas, Pūķa Alfas, Oriona Zetas un Siriusa.
Tagad eksistē datorprogrammas, kas spēj atainot zvaigžņotās debess izskatu jebkurā Zemes punktā, katrā dienā pēdējo 30 000 gadu laikā. Ar to palīdzību var veikt satriecošu, gandrīz mistisku ceļojumu pagātnē.
Un tagad parunāsim par to, uz kurieni Sfinksa skatās?
Ernests Muldašovs savā grāmatā "Dievu pilsētas meklējumos" rakstīja : "..Milzīgā Sfinksa gulēja ar lepni un augstprātīgi paceltu galvu.Ēģiptieši stāstīja, ka saucot Sfinksu par tuksnešu sargu.Bija pretīgi klausīties, kā franču kareivji šāvuši uz Sfinksu no lielgabaliem un sašķaidījuši daļu deguna. Atceros, ka mani piesaistīja Sfinksas skatiens.Es stāvēju un skatījos tai acīs. Man šķita, ka tā nevienu neievēro un skatās kautkur tālum. Šajā skatienā varēja lasīt ne vien augstprātību un lepnumu, bet arī nenosakāmas skumjas, tiekšanos uz turieni, kur bija vērsts tās skatiens. -Sakiet, kas un kad uzcēla Sfinksu? ( jautāju gidam), - Sfinksu uzcēla senie ēģiptieši pirms 4-5 tūkstošiem gadu ( pārliecināti atbildēja gids), - Bet uz kurieni viņa skatās? - Ser, Jūs esat pirmais, kas man uzdod tādu jautājumu. Es par to esmu interesējies pie vēsturniekiem. Ir daudz dažādu domu un leģendu. Bet tās leģendas ļoti līdzīgas pasakai. Stāsta, ka Sfinksa raugās uz to vietu, kur uz Zemes esot nolaidušies Dievi. - Un kur ir tā vieta, kur uz Zemes nolaidās Dievi? Visa Zeme ir labi izpētīta, ( Es neatlaidos) - Atvainojiet, ser, ( Gids apjuka) Es esmu ēģiptietis un ārpus Ēģiptes es neesmu bijis. Mans darbs ir šeit, Kairā.Pie piramīdām. - Labi! Sfinksa skatās uz austrumiem, vai ne? - Jā ( gids atbildēja)"
.
Šis garais stāsts bija nepuieciešams, lai Jūs saprastu turpinājumu, kas sekos.. ceru, ka būs interese un kādam patiks:)
