Kopš neatminamiem laikiem cilvēkus fascinē īpaši, izcili sasniegumi. Jau senie grieķi olimpiskajām spēlēm bija izvēlējušies moto "Ātrāk, augstāk, spēcīgāk". Tomēr augstākie sasniegumi pastāv ne tikai sportā. Kurš ir augstākais debesskrāpis? Kurš ir ātrākais automobilis vai lidmašīna? Kurš bija pirmais cilvēks kosmosā? Pat šķietami nejēdzīgais jautājums "Kurš ilgāk nosēdēs uz zara desmit metru augstumā?" daudziem laikrakstu lasītājiem izraisa, lai arī nenopietnu, tomēr interesi. Šādi rekordu sasniegšanas centieni liek darīt neiedomājamas lietas.
Septiņi pasaules brīnumi9
215
2
Daudzām senajām tautām "septiņi" ir īpašs skaitlis. Ēģiptiešu un babiloniešu filozofijā un astronomijā sevišķa vieta tika ierādīta divu "dzīvības" skaitļu - "trīs" un "četri" - summai: tēvs, māte un bērns, tātad trīs cilvēki kā dzīvības pamats un četras debespuses un vēja virzieni, no kuriem nāk dzīvībai svarīgais lietus, kas padara laukus auglīgus.
Heopsa piramīda Gīzā Ēģiptē, kas nosaukta tās valdnieka Heopsa (ap 2551-2528 pr. Kristus) vārdā, ir senākais un tomēr vienīgais joprojām saglabājies pasaules brīnums. Sava varenuma dēļ tā tiek dēvēta arī par Lielo piramīdu un pasaules brīnumu sarakstā tiek minēta pirmajā vietā. Heopsa piramīda, ja neskaita Lielo Ķīnas mūri, ir lielākais cilvēka rokām būvētais objekts. Tā ir 146,6 m augsta, kas ir aptuveni piecdesmitstāvu debeskrāpja augstums. Tās panatnē - 230x230 m. No Heopsa piramīdas akmeņiem varētu uzcelt visas baznīcas, kas Vācijā tapušas pēdējā gadu tūkstotī. Varenās celtnes svars ir 6400000 tonnas.
Reklāma
Semiramīdas gaisa dārzi, kuri Antipatra pasaules brīnumu sarakstā ierindoti otrajā vietā, ir laikam vismazāk pētītais no Septiņiem pasaules brīnumiem. Vēl joprojām mēs zinām tikai to, ka tie atradušies leģendārajā Babilonas pilsētā Mazopotāmijā (Divupē) un ka tos, iespējams, būvēja Babilonijas valdnieks Nebukadnecars II (605-562 pr. Kristus), kura valdīšanas laikā valsts piedzīvoja savu lielāko uzplaukumu. Babilona dažu gadu desmitu laikā attīstījās un kļuva par tālaika vadošo metropoli, bet valdnieks Nebukadnecars II lielāko daļu no 43 gadu ilgā valdīšanas laika pavadīja karagājienos. Viņš karoja ar dumpīgiem asīriešiem ziemeļos un sīriešiem rietumos, bet visvairāk ar izraēliešiem Palestīnā, kuri bija apvienojušies ar ēģpitiešiem. 587. gadā pr. Kristus viņš līdz pamatiem nopostīja Jeruzālemi. Daudzi tās iedzīvotāji tika aizvesti uz Babiloniju, kur nonāca "Babilonijas gūstā" un bija spiesti piedalīties galvaspilsētas celtniecībā. Šajā laikā tika izveidoti gaisa dārzi.
Ik pēc četriem gadiem Senajā Grieķijā norisinājās īpaši notikumi. Atēnās varēja karot pret Spartu vai jonieši cīnīties ar Tēbu karavīriem, divi karapulki varēja izkārtoties viens pret otru pilnā kaujas gatavībā, pilsētas varēja būt aplenktas, ieņemtas un izlaupītas - it kā uz viņiem tas neattiektos, jauniem atnēnieši, spartieši un citi jaunekļi no visas Grieķijas garām karapuka cīņas vietām, garām aplenktām pilsētām devās uz Olimpiju, Zeva kulta vietu, kas atrodas 260 kilometrus uz dienvidrietumiem no Atnēnām. Jo tur ik pēc četriem gadiem notika lieli svētki, kuru laikā reliģiski rituāli mijās ar sporta sacensībām, - olimpiskās spēles. Kamēr turpinājās svētki, svētās birzs apkaimē valdīja miers. Visiem olimpisko spēļu dalībniekiem ceļā uz un no Olimpijas bija brīvs ceļš. Tikai attālākos reģionos karadarbību drīkstēja turpināt. Tāda bija visaugstākā no grieķu dieviem -Zeva- griba. Tieši viņam par godu tika rīkoti šie svētki. Varenais zibeņu metējs tā bija pavēlējis!
Tā varēja izskatīties pirmais Artemīdas templis pirms tā nodedzināšanas. Tas bija 51 metru plats un 105 metrus garš, jumtu balstīja 127 kolonnas, katra 18 metrus augsta.
Reklāma
Tikai 110 kilometru attālumā uz dienvidiem no Efesas, ceturtā pasaules brīnuma atrašanās vieta, pašā Mazāzijas dienvidrietumu stūrī atrodas Turcijas mazpilsēta Bodruma. Pirms 2000 gadiem to sauca Halikarnāsa un šeit atradās piektais pasaules brīnums- Kārijas valdnieka Mausola kapenes. Ap 2. gadu tūkstoša beigām pr. Kristus grieķi nodibināja jaunas apmetnes Mazāzijā. Šai laikā cita pēc citas veidojās pilsētas Efesa, Halikarnāsa un - mazliet vairāk zemes iekšienē - Milasa. 546. gadā pr. Kristus šo reģionu pakļāva Persijas valdnieks Kīrs II. Milzīgā Persijas impērija pletās no Vidusjūras līdz Indai un no Melnās jūras līdz Indijas okeānam. Tā bija daudz par lielu, lai to spētu pārvaldīt tikai viena centrālā vara. Tādēļ lielājā Persijā bija vairākas nelielas valstiņas ar valdniekiem, kuri bija pakļauti visas Persijas valdienkam, bet patiesībā drīkstēja darīt, ko un kā gribēja, - tikai lai viņu darbi nenonāktu pretrunā ar Persijas valdnieka interesēm. Kā izskatījās Mausola kapenes? Satīra un Pītija projektētā būve bija trīspakāpju: uz 33x39 metru liela daudzpakāpju pamata slējās masīvs varens kubs, kura malas bija 27 un 33 metrus garas. Un tikai virs tā atradāss pašas kāpnes, kuru celli ieskāva 36 kolonnas, katra 11 metrs augsta. Kolonnas balstīja 24 pakāpju piramīdu, kas pildīja jumta funkcijas. Kopējais kapņu augstums bija 42 metri, tātad apmēram 14 stāvu mājas augstumā.
Aleksandrijas bāka. Aleksandriju uzcēla Aleksandra pārvaldnieka Kleomens. Aleksandrs pats bija izmeklējis agoras, galvenā tirdzniecības laukumā, atrašanās vietu, noteica tempļu skaitu un norādīja, kādiem grieķu dieviem kurš templis jāvelta. Aleksandrija ļoti ātri attīstījās par plaukstošu pilsētu ar 600000 iedzīvotājiem. Vēlāk ļoti slavena kļuva tās bibliotēka, kuras krājumos biha senatnes zinības, apkopotas 700000 papirusa ruļļos. Tā bija milzīga celtne un ir pirmais uzceltais īstais tornis vēsturē: uz 30x30 metru liela pamata pacēlās 71 metru augsts taisnstūra tornis, kas augšgalā bija mazliet sašaurināts.
Tev patiks šie raksti
