Sveiki! Protams, ikviens no jums ir dzirdējis par slavenajiem Septiņiem pasaules brīnumiem un nešaubos, ka katrs var tos arī atcerēties :). Bet droši vien ne visi ir iepazīstināti at to vēsturi un interesantiem faktiem, kuri liek aizdomāties...
Kaut arī jau tika pievienoti raksti par 7 brīnumiem, tomēr es jums piedāvāju vēlreiz atsvaidzināt zināšanas un galvenais - atvert priekš sevis kaut ko jaunu.
GĪZAS PIRAMĪDAS (ap 2551 - 2472 p.m.ē., Gīza, Ēģipte)
Piramīdas ir vienīgais no Septiņiem senās pasaules brīnumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Kaut arī piramīdas ir zaudējušas lielāko daļu, tomēr šo celtņu milzīgie izmēri vēl arvien pārsteidz apmeklētājus. Piramīdu celtniecība tiek uzskatīta par vienu no pārsteidzošākiem sasniegumiem cilvēces vēsturē.
Patiesībā Ēģiptē atrodas vairāk nekā 80 piramīdas, bet Gīzas piramīdas ir lielākās un vislabāk saglabājušās. Gīzas piramīdas uzcēla trīs 4. dinastijas valdnieki - Hufu (kurš pazīstams arī kā Heopss), Hafrs (Hefrens) un Menkaurs (Mikerins). Vislielākā no tām ir Heopsa piramīda, ko sauc par Lielo piramīdu un kas vairāk nekā 4000 gadus bija augstākā celtne pasaulē.
Senās un Vidējās valsts laikā piramīdu uzdevums bija pasargāt valdnieka ķermeni. Piramīdas tika celtas, lai valdnieks varētu nonākt debesīs, un tās bieži tiek raksturots kā simbolisks ceļš uz debesīm. Piramīdas forma tiek saistīta arī ar pirmatnējo kalnu, kas pasaules radīšanas laikā iznira no haosa ūdeņiem. Tā simbolizē saules slīpos starus. Taču piramīda veidoja tikai daļu no valdnieka apbedījumu kompleksa.
Heopsa piramīdai ir neparasti sarežģīts iekšējo telpu izkārtojums. Tajā atrodas trīs zāles: zemākā ir izcirsta klintī zem piramīdas, bet divas augšējās ir iebūvētas piramīdas korpusā.
Gīzas plakankalnes izpēte un uzmērīšana sākās 17. gs. un turpinās arī mūsdienās.
FAKTI par Heopsa piramīdu Celtniecības ilgums - aptuveni 23 gadi; Pamata malas garums - 230,33m; Augstums - 146,59m; Malu slīpums - 51 grādi 50'40''; Tilpums - 2 600 00 m^3; Bloku skaits - aptuveni 2 300 000; Bloku vidēja masa - aptuveni 2,5 tonnas; Strādnieku skaits - 20 000 - 30 000
BABILONAS GAISA DĀRZI (605-562 p.m.ē., Babilona, Irāka)
Atšķirībā no sešiem pārējiem senajiem brīnumiem gaisa dārzi bija nevis slavas alku, bet gan mīlestības iedvesmots piemineklis. Tā bija krāšņa mīlas dāvana, ko valdnieks pasniedza savai pēc mājām skumstošajai sievai.
Dārzi bija izvietoti uz terasēm līdzīgi kā teātrī, un to vidū pacēlās nelielas ēkas. Dārzu pamatni veidoja daudzas sienas; tās bija aptuveni 7 m biezas un atradās 3 m attālumā cita no citas, un uz tām balstījās akmens sijas. Virs sijām atradās trīs atsevišķi slāņi. Dārzs tika apūdeņots ar atjautīgi veidotas strūklaku un kanālu sistēmas palīdzību.
FAKTI Platība - 120 m^2; Augstums - 25m; Vertikālie balsti - 6,6m plati, 3,3m attālumā cits no cita
ARTEMĪDAS TEMPLIS EFESĀ (ap 550-325 p.m.ē., Efesa, Turcija)
Templis tika iekļauts Septiņu pasaules brīnumu sarakstā tā lieliskās arhitektūras un milzīgo izmēru dēļ. Tas bija ievērojami plašāks nekā Partenons un viens no lielākajiem jebkad uzceltajiem seno grieķu tempļiem.
Artemīdas templis bija ne tikai viens no lielākajiem grieķu tempļiem, bet arī viens no pirmajiem, kas celts tikai no marmora.
Templi būvēja ap 550.g.p.m.ē. senākas svētnīcas vietā ar tuvējās valsts Līdijas pasakaini bagāta valdnieka Krēza finansiālu atbalstu. Tomēr 356. g.p.m.ē. lielisko celtni nodedzināja kāds piromaniaks,kas šādi vēlējās padarīt nemirstīgu savu vārdu. Pēc pārdesmit gadiem efesieši uzcēla jaunu templi, ko veidoja pēc senākās celtnes parauga.
Templi no trim pusēm apņēma kolonnas, kas bija izkārtotas divās rindās, bet priekšējo fasādi rotāja dziļš, kolonnu ieskaits portāls. 4. gadsimtā p.m.ē. templi atjaunoja, ceļot uz senajiem pamatiem un izmantoja dažus no iepriekšējā tempļa materiāliem. Jaunais templis bija aptuveni divus metrus augstāks, un to no visām pusēm apņēma kāpnes. Diemžēl līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai nedaudzi tempļa fragmenti, proti, ir atrakts tempļa podijs un atjaunota viena kolonna. FAKTI Krēza templis - 55*110m; Klasiskais templis - 78,5*131m; Attālums starp diviem balstiem - 6,5m; Kolonnas augstums - 20m, diametrs - aptuveni 6,5m; Arhitrāva bloka garums - 8,75m; masa - 40 tonnas.
ZEVA STATUJA OLIMPIJĀ (ap 430 p.m.ē., Olimpija, Grieķija)
Zeva statuju radīja ievērojamākais sava laika grieķu tēlnieks Feidijs. Viņš izveidoja 13 m augstu ziloņkaula un zelta statuju, ko novietoja uz 1 m augstas marmora pamatnes.
Feidijs attēloja Zevu sēžam uz troņa, veidojot dieva tēlu tik lielu, cik vien to atļāva telpas izmēri: ja Zevs stāvētu, viņš būtu vairāk nekā 18 m garš. Labajā rokā Zevs turēja spārnotu uzvaras dievietes Nīkes figūru, kas simbolizēja triumfu olimpiskajās spēlēs, bet kreisajā - metāla inkrustācijām rotātu scepteri, kas apliecināja viņa dievu valdnieka statusu. Sceptera galā bija notupies ērglis, kas simbolizēja pašu Zevu. Dieva ķermenis bija veidots no ziloņkaula, bet no zelta tika atlietas Zeva sandales un talārs, uzvaras dievietes Nīkes figūra Zeva un atsevišķas troņa detaļas.
Mūsu ēras 4. gs. beigās kristieši aizliedza visus pagānu kultus. Olimpijas svētvietā vairs netika rīkotas olimpiskās spēles, tomēr Olimpijas Zeva statuja vēl arvien izraisīja tik lielu apbrīnu, ka tika pārvesta uz Konstantinopoli (Stambulu). Diemžēl 462. gadā pilsētu nopostīja liels ugunsgrēks un statuja gāja bojā. FAKTI 466-456 p.m.ē. Libons no Elīdas uzceļ Zeva templi; ~ 430 p.m.ē. Feidijs izveido Zeva statuju; 2.gs.vidus p.m.ē. Dāmofonts atjauno statuju; 425 m.ē. Zeva templi noposta ugunsgrēks; 462 m.ē. Zeva statuja iet bojā ugunsgrēkā.
HALIKARNĀSAS MAUZOLEJS (ap 353 p.m.ē., Bodruma, Turcija)
H. mauzolejs tika celts kā Kārijas valdnieka Mausola pēdēja atdusas vieta. Grandiozās kapenes tika pabeigtas 353. g.p.m.ē. jau pēc Mausola nāves, iespējams, viņa māsas un sievas Artemisijas vadībā. Tā bija patiesi monumentāla celtne, kas lielumā un varenībā pārspēja visas citas tālaika kapenes: tā pacēlās gandrīz 45 m augstumā un aizņēma vairāk nekā 1216 m^2 lielu platību.
Mauzolejam bija gandrīz precīza kvadrāta forma - tā austrumu un rietumu mala bija tikai nedaudz garāka par ziemeļu un dienvidu malu. Celtne balstījās uz liela, gara un plata podija. Virs tā pacēlās joniska kolonāde, kas apņēma celtni no visām četrām pusēm. ēkas augšdaļā atradās piramīda, kas sastāvēja no 24 pakāpieniem. Fasāde bija veidota no zila kaļķakmens un balta marmora, bet pati celtne - no zaļa vulkāniskā akmens.
Mauzoleju izrotāja pieci labākie un slavenākie tālaika grieķu tēlnieki - Skops, Briaksiss, Leohars, Timotejs un Prāksitels.
Precīzs kapeņu sabrukšanas laiks nav zinams. Diemžel mūsu rīcībā nav ziņu par mauzoleja likteni līdz par 15. gs., kad to izlaupija joaniešu ordeņa bruņinieki. FAKTI Piramīdas augstums - 6,8m; akmens tilpums - 2853 m3; Kolonādes augstums - 12m; Podija augstums - 20,2 m, garums - 38m, platums - 32m.
Reklāma
RODAS KOLOSS (294-282 p.m.ē., Roda)
Koloss tika celts kā ziedojums Rodas salas aizbildnim Saules dievam Hēlijam pateicībā par pilsētas izglābšanu no aplenkuma, ko 305. g.p.m.ē. vadīja Sīrijas valdnieks Dēmetrijs Poliorkets. Projekta realizācija tika uzticēta tēlniekam Haretam.
Kolosa milzīgo izmēru dēļ nebija iespējams statujas ķermeni un locekļus vispirms atliet un pēc tam savienot. Filons vēsta, ka Harets veidojis figūru tās uzstādīšanas vietā, bet pa daļam - no pēdam, pēc tam kājas lejasdaļa un šādi koloss posmu pa posmam pacēlās arvien augstāk. Vidū tas bija tukšs; to saturēja dzelzs karkass ar horizontāliem šķeršiem, bet par atsvariem kalpoja akmens bloki.
Statujas izgatavošanai bija nepieciešams tik daudz bronzas, ka tās sagādāšana varētu būt viens no iemesliem, kāpēc koloss pieauga 2-2,5 m gadā.
Pilnīgi izslēgta ar arī iespēja, ka koloss stāvējis ar izplestām kājām virs ieejas ostā, jo šādā gadījumā attālumam star pēdām būtu jāpārsniedz 120 m; šī poza ir kāda 15.gs. svētceļnieka iztēles auglis.
Koloss nostāvēja tikai nedaudz vairāk kā 50 gadus; tas tika pabeigts 282. g.p.m.ē., un jau 226.g.p.m.ē. to nopostīja zemestrīce. Cilvēki brauca aplūkot kolosa drupas, līdz mūsu ēras 7.gs. tās aizveda kāds sīriešu tirgonis. FAKTI Augstums - 33m; Krūšu platums - 18,5m; Paduses garums - 6,2m; Augšstilbs - 3,5m; Potīte - 1,5m.
ALEKSANDRIJAS BĀKA (297-283 p.m.ē., Aleksandrija, Ēģipte)
A. bāka tradicionāli tiek dēvēta par septīto senās pasaules brīnumu. Bākas uzdevums bija droši aizvadīt kuģus līdz Aleksandrijas ostai. Bāku sāka celt Ptolemaja I valdīšanas laikā un pabeidza ap 283.g.p.m.ē.,kad valdīja Ptolemajs II. Pēc Gīzas piramīdām tā bija otrā augstākā celtne senajā pasaulē. Kaut arī bākas attēli ir redzami uz monētām un mozaīkām un tā aprakstīta vairāku autoru darbos, tomēr tās veidola precīza rekonstrukcija sagādā ievērojamas grūtības. Pēc Faras bākas parauga esot celts arī tagad jau sabrukušais tornis Abū Sīrā. Tās bija vienīgās liecības par bāku līdz par 20.gs. sešdesmitajiem gadiem, kad kāds ēģiptiešu ūdenslīdējs atrada milzīgus blokus un statujas jūras gultnē ap Kāitbeja fortu. Domājams, ka tās ir sabrukušās bākas atliekas, un tagad tās pēta franču ūdenslīdēji un arheologi.
Lai gan Faras bāka laika gaitā tika bojāta un arī labota, tā saglabājās gandrīz neskarta līdz pat 14.gs. 11. gadsimta beigās bāka smagicieta zemestrīcē. Vēlāk kvadrātveida pamatne tika no jauna nostiprināta un uz tās uzbūvēta mošeja. 1303.gadā salu piemeklēja vēl viena postoša zemestrīce, un celtne pilnībā sabruka. Visbeidzot 1479. gadā tās vietā tika uzcelts Kāitbeja cietoksnis. FAKTI Augstums - aptuveni 135m; Izmaksas - 800 talanti; Signāluguns redzamība - aptuveni 35 km.
booring... būtu ielicis septiņus jaunos pasaules brīnumus, varbūt ieliktu +
