Hellēnisma laikmetā grieķi vairākkārt centās no visām pasaules dižākajām celtnēm izraudzīties pašas varenākās un skaistākās. Viņi nolēma, ka tām ir jābūt septiņām- atbilstoši lielāko planētu skaitam. Un lūk visas no tām:
1. Faras bāka Aleksandrijā.
Vispraktiskākais pielietojums bija jaunākajam no Septiņiem pasaules brīnumiem- Faras bākai. Bāku sāka celt ap 299 g. p.m.ē. un pabeidza pēc 20 gadiem. Tā bija 124 m augsta un gandrīz 1400 gadus rādīja jūrniekiem ceļu uz Aleksandrijas ostu. Faras bāka gāja bojā zemestrīcē, tās paliekas iegāzās jūrā.
2. Zeva statuja olimpijā.
433. g. p.m.ē grieķu tēlnieks Feidijs pabeidza darbu pie Zeva statujas. Tā tika novietota templī Olimpijā Grieķijas dienvidos. Statuja bija 13 m augsta, veidota no dārgiem materiāliem- melnkoka, zelta, ziloņkaula, stikla, dārgakmeņiem. Zevs bija attēlots sēžam tronī. Viņa galvu rotāja zelta olīvzaru vainags, vienā rokā tas turēja zeltītu scepteri ar ērgli kā dieva varenības zīmi, otrā rokā- spārnotās uzvaras dievietes Nīkes statuju. Pie statuja veidošanās Feidijs strādājis 8 gadus.
3. Lielā piramīda Gīzā Ēģiptē.
Leilākā no Ēģiptes piramīdām ir faraonam Heopsam ap 2575. g. p.m.ē. celtās kapenes. Tās augstums sākotnēji ir bijis 146,6 m, bet pašlaik ir 135,5 m, jo daļa augšējo plākšņu nokritušas zemestrīču laikā, kā arī piramīda ir nedaudz iegrimusi smiltīs. Pamatnes kvadrātā malas garums ir 233 m, katrs akmens bloks sver 2 t. Piramīdu esot cēluši 300 000 vīru 20 gados. Netālu atrodas vēl divas- Hefrena un Mikerina piramīdas. Katrai no tām blakus atradās templis, bet pie Hefrena piramīdas atrodas klintī izcirstā Sfinksa- fantastiska būtne ar lauvas ķermeni un faraona galvu. Piramīdu laukā atrodas arī nekropole, kurā apglabāti vairāk nekā 7000 ēģiptiešu augstmaņi. Piramīdas sāka pētīt 19. gs. sākumā, un šis process turpinās joprojām.
