Seno latviešu zīmes un simboli.8

Zvaigznes zīme.

Zvaigzne ir trešā debesu spīdekļu zīme, tumsas un pazemes spēku atvairītāja; zvaigžņu raksta maģiskajām sargātāja spēkam senie latvieši ļoti ticēja. Gan karavīra kumeliņu, gan gulētāju naktī sargāja zvaigžņu sega. Tālā zvaigžņu gaisma  tikusi uzskatīta par radniecīgu uguns spēkam uz zemes. Zvaigznes zīme bijusi pazīstama gan senajiem babiloniešiem un irāņiem, gan mūsu kaimiņtautām - igauņiem un lībiešiem. Etnogrāfi uzskata, ka šo zīmi esam pārņēmuši tieši no mūsu ziemeļu kaimiņiem. Latviešu etnogrāfiskajos rakstos zvaigznei ir krusta forma ar četriem, sešiem un astoņiem stariem. Sevišķi grezns zvaigznes variants ir rīta zvaigzne - Auseklītis (šādā vārdā šo zvaigznes zīmes variantu nosaukuši 20.gs. 30.gadu latviešu ornamentu pētnieki). Tā ir zvaigzne ar astoņiem stūriem un simbolizē gaismas uzvaru pār tumsu. Ar vienu vilcienu precīzi uzvilkts Auseklītis uzskatīts par spēcīgāko zīmi pret lietuvēnu. Reizēm par zvaigznes zīmi uzskata arī aplī ievilktu sešstaru ornamentu, kas visbiežāk redzams uz koka priekšmetiem, taču to uzlūko arī par Saules zīmes atvasinājumu.

Dieva zīme.

Dieva nosaukums latviešu valodā ietver pamatnozīmi spīdēt, debesis, debesu spožums. Dievs latviešiem nozīmē izpratni par augstāko pasaules likumu; Dievs ir „gudrība, labums, daiļums, visa sākums un gals, visa devējs un ņēmējs, augstākais padoms un iemesls. Latviešu izpratnē Dieva materiālā īpašība ir Māra, kuras darbība norisinās vieliskajā pasaulē. Dieva likteņa īpašība ir Laima, kuras darbība risinās ap cilvēka likteni un mūža lemšanu. Bet Dievs ir visa cēlonis un likums, visa laidējs un padoms.” (M.un M.Grīni.) Dievs ir labvēlīgs, priecīgs, daiļš, viņš valda un lemj, ir sargs un ceļabiedrs. Dievs ir taisnīgs, ir tikumu veicinātājs un audzinātājs. Dievs nav bargs, dusmīgs un nepieejams, bet gudrs un laipns padomdevējs, un ļaudis no viņa gaida pamācību un gudrību. Dieva zīme ir krusts ar vienāda garuma stariem. Tam piešķirta sargātāja un svētības nesēja nozīme. M.un M.Grīni raksta, ka Dieva krusts var būt vienkāršs, divkāršs un trīskāršs. Citos avotos divkāršais un trīskāršais krusts saukts par zvaigznes zīmes variantiem. Dieva zīme ir arī trīsstūris ar smaili uz augšu un no tā atvasinātās formas, zīme tikusi izmantota tekstildarbos: adījumos un izšuvumos.

Māras zīmes.

Māras diena senajā kalendārā iezīmē vasaras beigas. Latviešu dievestībā dievs , Māra un Laima ir acīm neredzami, bet viņu tuvums ir samanāms. Kā liepa latviešiem ir meitas simbols un ozols – puiša zīme, tā Māra saskatīta dažādos augos un dzīvniekos (vabole un melna odze). Dieva materiālā izpausme ir Māra, Māras darbība norisinās vieliskajā pasaulē – viņa piedalās visās ļaužu dzīves norisēs. Māras galvenā īpašības ir mīļums un svētums, viņas ziņā ir auglības noslēpumi. Māra ir sevišķi tuva sievietē, palīdzot mūža svarīgākajos notikumos: vedībās (tautās ejot), radībās un bērnu audzināšanā. Māra ir arī lopu gādniece, saimniekošanas pārraudzītāja, jaunu ļaužu nolūkošanas un derību veicinātāja. Raksturīgas Māras krāsas ir balts, melns, arī maranots (sarkanbrūns, ko iegūst , krāsojot maranu/madaru saknēs), tāpat ruds, bērs, brūns, pelēks. Māras zīmes ir līklocis, taisna svītra, ar smaili uz leju apgriezts trīsstūris.. Uz maizes klaipiem pirms laišanas krāsnī vilkts Māras krusts, krustukrusts jeb ugunskrusts (tas nav tas pats kas Pērkona krusts), jo Māra pati ir ma izes cepēja.

Laimas zīmes.

Laimas vārds ietver nozīmes liktenis un laba izdošanās. Šī vārda nozīmes nav jaucamas ar dvēseles stāvokļa apzīmējumu laimība, laime. Dievs un Laima latviskajā izpratnē ir cieši saistīti: Dievs ir Laimas cēlonis un galvenais likteņa vadītājs, bet Laima ir likteņa norises dievišķā noteicēja. Laimas galvenā izpausme sadarbībā ar Dievu ir cilvēku mūža darināšana, likšana, vēlēšana, lemšana. Laima tāpat kā Māra un Dievs ir neredzama, taču ļaužu iztēlē skatīta kā ir jauna, skaista sieviete, kuras izskats, cēlums, iznesība izraisa apbrīnu. Laima neslēpjas aiz kādiem materiālās pasaules simboliem kā Māra (piemēram, čūska), viņas tuvums ir tikai sajūtams. Laimas likto mūžu latvieši pieņēmuši kā negrozāmu lēmumu. Laimas ziņā ir viss, kas saistīts ar mūžu, likteni, viņa ir arī bāreņu aizbildne, dod ļaudīm padomu un rāda pareizo ceļu uz veiksmi un labklājību. Laimas zīmes ir slotiņa, skuja, žagars.

Pērkona zīme.

Pērkons - debesu kalējs, kura kalves ogles kā sudrabs sabirst paklātajā villainē. Pērkons brauc citu mitoloģisko debesu dievību godos (precībās, kāzās). Pērkons - ļauno spēku (Velna, jodu) vajātājs; tas ir viņa uzdevums, un tālab viņš tik bargs, ne jau sava prieka pēc ļauj vaļu dusmām. Tikai cilvēkiem jāuzmanās negaisa laikā trāpīties Pērkona ceļā, lai ļaunajiem gariem raidītie zibeņi ļaudis netrāpītu. Tāpat kā citas latviešu dievības arī Pērkons ir labvēlīgs cilvēkiem.  Kad pavasaros tas noducina, tā ir zīme, ka var sākt darboties ar zemi, jo visi nelabie ir aizbiedēti. Pērkona zīme ir svētības un enerģijas simbols, arī gaismas, veselības, labklājības simbols. Dažos iedalījumos Pērkona zīmes uzlūko arī par  ugunskrustu, Laimas krustu, zaru krustu. Zīme ar vārdu svastika pazīstama gandrīz vai visā pasaulē, plaši izmantota daudzu tautu mākslā: ķeltiem, ģermāņiem, indiešiem, ķīniešiem, tibetiešiem, indiāņiem u.c. Senajā indoeiropiešu pirmvalodā vārds svastika tiek tulkots ar nozīmi laime. Ar ugunskrustu, kuram zari griežas uz labo pusi, indieši apzīmē sievišķo pirmsākumu (sauc par svastiku), bet krustu, kam zari griežas uz kreiso pusi, uzskata par vīrišķo zīmi (sauc par sauvastiku). Pēc konstrukcijas Pērkona krusts ir krusts ar četriem vienāda garuma atzariem, kuru noslēdzošie gali izvietoti taisnos leņķos vai arī izliekti un līdz ar to rada riņķveida kustības iespaidu. Parasti to izprot kā saules riteni. Ir dažādi skaidrojumi par zīmē ietverto simboliku, viens no tiem - divi sakrustoti zibeņi - lielā mērā atbilst latviešu folkloras iedibinātajiem priekšstatiem. Par latvisko izpratni ir skaidrojumi (slavenā adītāja Jete Užāne), ka svarīgi vērot, kā griežas zari, ripojot pa Saules ceļu: vai tie tikai pieskaras vai arī uzplēš zemi un dara tai sāpes. Atkarā no tā ugunskrustam piedēvē sargātāju vai postītāju (kā vācu fašistu simbols) spēku.   

Jumja zīme.

Jumis - dubultvārpa -ir auglības un bagātības zīme. Jumis izpaužas visur, kur parastā viena vietā rodas divi - divas vārpas viena stiebra galā, divi rieksta kodoli vienā čaumalā, divi dzeltenumi vienā olā utt. Indoeiropiešu pirmtautas valodas vārdu izvērtējums liecina, ka jēdziens jumis skaidrojams – turēt kopā, saturēt, pārot, sapārots, dvīnis, otrs skaidrojums – siet, darināt jumtu, saistība. Abos gadījumos vārdu nozīme atklāj divu elementu saistību, Jumis ir dzīvības saglabāšanas turpināšanas un vairošanas īpašību izpausme. Vārds jumis latviešu valodā ir ļoti tuvs vārdam jumts. Jumtiņš ir viena no Dieva zīmēm. Varbūt Jumis ir Dieva izpausme, viņa palīdzība zemes arājam. Latviskajā izpratnē ar debesīm saistītā izcelsme  gan Jumim laika gaitā zudusi. Senie amatnieki māju jumtus rotāja ar jumta zirdziņiem, kas savā atveidā ir ļoti līdzīgi Jumja zīmei, tie tiek saukti arī par Dieva dēlu kumeliņiem. Jumja zīmi varam izveidot arī, ja pa daļai vienu otrai uzklājam divas Māras zīmes - kāsītis ar smaili uz leju. Māra kā Zemes māte jau savā būtībā cieši saistīta ar auglību. Latviskajos rakstu atvasinājumos Jumja zīme tālāk pārveidojusies arī kā gaiļa zīme - Mārtiņgailis. Ar Jumi saistīti dažādilabības pļaujas un ražas rituāli. Jumi mēdza glabāt goda vietā istabā vai jaunu meitu pūra dibenā. Jumja zīme atroda uz seniem svētakmeņiem, jostā, ko nēsāja saimnieks. Jumja zīmi  izmanto joslu kompozīcijās, visbiežāk jostās un prievītēs, celainēs.

Ūsiņa zīme.

Latviešu gadskārtā Ūsiņš iezīmē pavasara beigas un vasaras sākumu. Viņš ierodas kā mīļi gaidīts viesis. Saskarsmē ar ļaudīm viņa īpašībās, darbībā dominē lauku dzīves apstākļiem nozīmīgākais – rūpes par ļaužu zirgiem vasarā. Ūsiņa zīme - atslēgainis - atveido senā gaismas dieva Ūsiņa zirgus - Saules vedējus. Kad Ūsiņš pavasaros palīdz tikt gaismas kalnā, arī zemniekam sākas jauns maizes ceļš. Ūsiņu uzskata arī par bišu dieviņu. Ūsiņa diena sakrīt ar Jurģu dienu, 23. aprīli, kad pirmo reizi laida zirgus pieguļā, rīkoja tirgus zirgu pirkšanai un pārdošanai. Iespējams - Jurģis ir tikai jaunāks nosaukums. Ūsiņa zīme visbiežāk lietota cimdu rakstos un citos tekstildarbos.

Zalkša zīme.

Zalktis uzlūkots par čūsku ķēniņu, jo tam zelta kronis galvā. Zalkša zīme ir gudrības un zintniecības simbols, pazemes vastības sūtņa zīme. Zalkša zīme visbiežāk sastopama jostās, prievītēs, cimdos. Pēc uzbūves zalkša zīme līdzinās daļai no Pērkona zīmes, taču uzskats, ka, krustojot divas Zalkša zīmes, iegūstams Pērkona krusts, ir aplams.