Tā kā Kuldīga ir mana dzimtā pilsēta - vismīļākā un īpašākā no visām, kopā ieskatīsimies Kuldīgas vēsturiskajās bildēs un uzzināsim ko interesantu par šo jauko pilsētu..
Tā kā Kuldīga ir mana dzimtā pilsēta - vismīļākā un īpašākā no visām, kopā ieskatīsimies Kuldīgas vēsturiskajās bildēs un uzzināsim ko interesantu par šo jauko pilsētu..
Kuldīgas Rātslaukums pēc Otrā pasaules kara piedzīvoja lielas izmaiņas - tajā tika uzstādīts piemineklis Staļinam. Piemineklis tika novākts 1956. gadā, bet liepas nozāģētas 2002. gadā. Man bija žēl liepu - skaistāk izskatījās un arī pilsēta bija zaļāka.. Priekšplānā vieglā automašīna Pobeda GAZ-M20
Benzīna uzpildes automāts Shell Liepājas ielā. 1936. gads. Nelielam ieskatam: 1929. gadā Latvijā ir 1381 personīgie auto, 183 pasažieru autobusi un 728 kravas automobiļi.
Pasažieru vilciens Kuldīgas stacijā, kas šaursliežu dzelzceļa līnijā Kuldīga - Alsunga kursēja līdz pat 1974, gadam. Diemžēl man ar to braukt tā arī nav sanācis..
Tvaika lokomotīve ГP-322, Kuldīgas stacijā, 1970. gadā.
Tvaika lokomotīve ГP-322 un dīzeļlokomotīve ТУ2-101, Alsungas stacijā, 1974.gadā..
Kārlis Ulmanis viesojas Kuldīgā vasarassvētkos 1936.gadā.
Kuldīga 1930tie gadi. Viesnīca "Metropole"
PSRS laiki. Kokapstrādes kombinatam "Vulkāns" 90 gadu jubileja - 1968. gada 27. jūlijā. "Vulkāns" bija arī mana pirmā darbavieta - skolas laikā vasaras mēnešos strādāju tur, pat precīzi neatceros cik tolaik skolēniem maksāja, bet laikam kādi 50-60 rubļi mēnesī bija..
Sērkociņu fabrika "Vulkāns" tika dibināta Kuldīgā 1878. gadā un tā bija viena no lielākajām sērkociņu ražotnēm Latvijā.
Kadrs no vācu filmas "Tilts" (Die Brücke), kura uzņemta Kuldīgā 2008. gadā. Tilts īsts, bet pilsēta aiz tilta gan datormontāža.. Daudzi kuldīdznieki tolaik piedalījās filmas uzņemšanā - masu skatos..
Jāā... Kuldīga ir arī mana dzimtā pilsēta. Paldies par rakstu. Dažas bildes arī es nebiju redzējis, lai gan diezgan daudz interesējos par Kuldīgas vēsturi. Vukānā skolas brīvlaikā arī esmu strādājis. Cepums no manis.
Paldies, ļoti patika. Starp citu man glabājās kādas 60 kārbiņas šo sērkociņu ar briedīti. Divi neatvērti iesaiņojumi pa 20 kārbiņām un atvērts. Mantojumā palikuši. Etiķetes tikai tādas košākas, citrondzeltenas. Laikam vecuma dēļ ļoti grūti piešķilt, un labi ka tā citādi aiz muļķības būtu izsvilināti. Bet tā vēsturiska vērtība.
Vispār pareizi laikam Kuldīgu būtu saukt par Zelta pilsētu. Nosaukums cēlies no vācu Gold,Goldingen.