Viņa lugām aplaudē visā pasaulē, taču par izcilā literāta dzīvi ir zināms ļoti maz.
Vai viņš patiešām bija tik godājams vīrs, kā mēs esam pieraduši domāt?
Šekspīrs bez maskas7
153
0
Visā Rietumu pasaulē būtu grūti atrast cilvēku, kurš nebūtu neko dzirdējis par Viljamu Šekspīru. Šā dzejnieka, dramaturga, aktiera un, daudzu ieskatā, visu laiku dižākā Anglijas rakstnieka spalvai tiek piedēvētas 37 lugas, 154 soneti un divas poēmas. Viņa lugas ir tulkotas visās lielākajās mūsdienās lietotajās valodās un uzvestas biežāk nekā jebura cita jebkad dzīvojoša dramaturga darbi.
Vairums lasītāju spētu nosaukt kādu Šekspīra lugu, daudzi varētu citēd kāda viņa fragmentu, un daži pat noskaitīt kādu sonetu. Taču, ja mēs ielās sastaptiem cilvēkiem lūgtu pastāstīt par Šekspīra dzīvi, diez vai iegūtu vairāk informācijas, kā vien faktu, ka viņš ir dzimis Stretfordā pie Eivonas un vēlāk pārcēļas uz Londonu, lai nodotos teātrim. pat pētnieki, kuri ir veltījuši savu dzīvi Šekspīra pētijumiem, nevar ne droši pateikt, ar ko viņš nodarbojās, pirms tika uzvesta viņa pirmā luga, ne arī pastāstīt ko vairāk par viņa dzīvi ārpus teātra. Pat Šekspīra dzimšanas datums nav zināms. Daudzi no apgalvojumiem par viņu ir balstīti uz nepārbaudītām ziņām, kas izskanēja daudzus gadus pēc viņa nāves. Tomēr no nedaudzajiem vērtigajiem dokumentiem, par kuru autentiskumu varam būt droši, var daudz ko izlobīt. Apvienojot mūsu zināšanas par attiecīgo laiku ar loģisko domāšanu un analīzi, varam izdarīt dažus pamatotus pieņēmumus par visu laiku dižākā dramaturga dzīvi.
Šekspīra krišana nežēlībā.
Nezinām precīzu Šekspīra dzimšanas datumu, taču zinām ka viņš ir dzimis Anglijā Stretfordā pie Eivonas un tika tur kristīts 1564. gada 26. aprīlī.
Viņa tēvs Džons Šekspīrs bija pārticis cimdu meistars un ādas apstrādātājs, bet māte Mērija Ardena bija bagāta zemnieku meita. Viljams bija tršais no astoņiem bērniem ģimenē un vecākais dēls. Ņemot vērā ģimenes sociālo stāvokli. Viljams, visticamāk, mācijās vietējā skolā. kuras nosaukums bija Karaļa jaunā skola. Skolas audzēkņi apguva latīņu valodu un klasisko autoru darbus. 14 gadu vecumā Viljams skolu pameta. Nav zināms, ar ko viņš nodarbojās turpmākos četrus gadus - kas tagat tiek dēvēti par Šekspīra ''pirmajiem zudušajiem gadiem''.
Taču mēs zinām to, ka apmēram tajā laikā, kad Viljams pameta skolu, viņa tēvam sākās grūti laiki. Agrāk Džons bija baudījis panākumus gan profesionālajā, gan sabiedriskajā dzīvē. 1556. gadā bija aizsākusies viņa karjera pilsētas pārvaldē - viņš tika ievēlēts par rātes alus degustētāju, un šāda darba dēļ viņu varēja apskaust visa pilsēta. 1568. gadā Džons tika iecelts par Stretfordas rātes galvu (mūsdienu ekvivalents šim amatam būtu pilsētas mērs). Taču 1570. gadu beigās viņš vairs nepiedalījās rātes sēdēs un tika apsūdzēts par nelegāliem darījumiem ar vilnu un augļošanu ar nesamērīgi augstiem procentiem. Tas noteikti sagrāva Šekspīra ģimenes finansiālo stāvokli. Varbūt Viljams bija spiests priekšlaikus pārtraukt izglītošanos, lai palīdzētu uzturēt ģimeni?
Lai vai kā tur bija, 1582. gada 28 novembrī izdota laulības apliecība, uz kuras kā jaunlaulātie minēti Stretfordā mītošie William Shagspere un Anne Hatbwey. Dīvainā kārtā dienu agrāk ir izdots dokuments , kas apliecina Wm Shaxpere un Anne Whateley laulību. No tā izdarīti vairāki secinājumi no kuriem visskandalozākais (un arī apšaubāmākais) ir tāds, ka Šekspīrs mīlēja vienu sievieti, bet bija spiests aprecēt citu. 26 gadus vecā Anna Hataveja laulību slēgšanas brīdi jau bija trešajā grūtniecības mēnesī ar Šekspīra bērnu, tapēc varbūt viņš tika piespiests viņu aprecēt? Ir arī pamatotākas teorijas, viena tāda ir ka Wm Shaxpere un Anne Whateley bija pilnīgi citi cilvēki nekā pirmajā laulības apliecībā minētie. Savukārt citi pieņem, ka tā vienkārši bija neuzmanīga rakstveža kļūda; vārds Whateley parādās tajā pat reģistra lappusē vikāra pieprasījumā samaksāt desmito tiesu. Šekspīra pirmais bērns - Sūzena - piedzima 1583. gada 26. maijā, un 1585. gada 2. februārī tika kristīti dvīņi Hamnets un Džūdita. Pēc tam Šekspīra pēdas atkal nozūd no vēstures avotiem. Viņam noteikti kaut kā bija jāuztur ģimene, taču nav nekādu dokumentu par to, ar ko viņš šajā laikā nodarbojās. Ir zināms, ka 1589. gadā Šekspīrs uzturējās Stretfordā, jo šajā laikā viņš bija iesaistīts ar kādu zemes īpašumu saistītā tiesas prāvā. Taču mums nav ne jausmas, kad viņš sāka rakstīt un pārcēlās uz Londonu. Ir zināms tikai tas, ka 1592. gada 3. martā rakstos pirmo reizi fiksēts Šekspīra lugas uzvedums Londonā.
Šekspīra zudušie gadi teorijas.
Šekspīra dzīvē ir divi periodi, par kuriem nav nekādu liecību - ne par to, kur viņš šajā laikā atradās, ne ko darīja. Tas ir laiks starp skolas pamešamu un laulībām ar Annu Hataveju (1578-1582) un laiks pēc viņa bērnu dzimšanas līdz pat pirmajam viņa lugas ''Henrijs VI'' uzvedumam Londonā (1582-1592). Vēsturniekam visintriģējošākais šķiet otrais zudušais periods, jo tieši šajā laikā Šekspīrs droši vien pilnveidoja savu talantu un apliecināja sevi kā dramaturgu. Neviens droši nezina, ar ko viņš šajā laikā nodarbojās, taču par to ir daudz minējumu.
Svētceļnieks
Kādā cēļā uz romu izvietotas svētceļnieku naktmītnes XVI gadsimta viesu grāmatā atrodami trīs mīklaini paraksti, kas tiek piedēvēti Šekspīram. Tas ir vedinājis dažus domāt, ka viņš savus ''zudušos gadus'' vadījis Itālijā, iespējams, bēgot no katoļu vajāšanas Anglijā. 14 šekspīra lugās darbība norisinās Itālijā. Tapēc šis pieņēmums, iespējams, nav tik dīvains, kā izklausās.
Kareivis
Šekspīra ''zudušo gadu laikā'' Anglijai draudēja Spānijas neuzvaramās armādas iebrukums. Kādā 1588. gada dokumentā ziņots par lielu kareivju rekrutēšanas kampaņu Stretfordā, kas mudinājis izdarīt pieņēmumu, ka Šekspīrs varētu būt ļāvies kārdinājumam pievienoties armijai. Varbūt tas ir iemesls, kapēc viņš spēja uzburt tik reālistiskas kareivju dzīves ainas?
Malumednieks
Senāko un visplašāk izplatīto versiju ir radījis kāds Glosteršīras garīdzinieks 1616. gadā. Viņš apgalvoja, ka Šekspīrs esot nelikumīgi medījis briežus un trušus vietējā zemes īpašnieka Sera Tomasa Lūsija mežā, par ko pēdējais ''bieži licis viņu nopērt un šad tad iemetis cietumā''.
Kalps
Kādā bagāta katoļa vārdā Aleksandrs Hogtons testamentā minēts William Shakeshafte, kas ir ļāvis izdarīt pieņēmumu, ka Šekspīrs, iespējams, bija viņa ģiemens kalps Lenkaršīras grāfistē. Testamentā uzskatīti arī skatuves tērpi un mūzikas instrumenti, kas ir papildu arguments par labu pieņemuma, Ka Shakeshafte patiesībā bija Šekspīrs.
Skolotājs
XVII gadsimta tenku lapeles rakstītājs Džons Obrijs (John Aubrey) apgalvoja, ka šekspīrs ir bijis skolotājs, pamatojot to ar kāda Šekspīra laikabiedra dēla teikto, ir liecības, ka konkrētā skola piederēja Šekspīra atbalstītājam Henrijam Vrioslejam (Henry Wriothesley). Pirmais kas uzrakstīs man vēstuli ar tekstu - Šekspīrs dramaturgs - iegūs balvā 1000 cepumus.
Vai Šekpsīrs bija krāpnieks?
Šekspīra pieticīgā izcelsme un izglītība, kā arī noslēpumainā tītā dzīve daudzus literatūras vēsturniekus ir vedinājuši domāt, ka šis vīrs bija tikai izkārtne, aiz kuras slēpās lugu īstais autors vai autori, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nevēlējās vai nevarēja baudīt publisku slavu. Potenciālie kandidāti uz īstā autora godu ir:
Sers Frānsiss Bēkons
1561 - 1626
Bēkons bija esejists, filozofs un zinātnieks. Bēkona un šekspīra darbos rodamās sakritības vedinājušas domāt, ka Bēkons lugas rakstījis kopā ar Šekspīru un iestrādājis tajās vēstijumus, kas sludina republikānisku pārvaldi.
Edvards de Vers
1550 - 1604
Oksfordas grāfs finansēja aktieru trupas un bija augsta ranga galminieks un dzejnieks. Tiek uzskatīts, ka tik reālistiskas lugas varēja uzrakstīt tikai tāds cilvēks, kurš pazina galmu, bija viesojies Itālijā un studējis jurisprudenci - kā de Vers.
Kristofer mārlovs
1564 - 1593
Iespējams, visdīvainākā teorija ir tāda, ka Mārlovs inscinēja savu nāvi, lai izvairītos no apsūdzības ateismā, bet pēc tam izvēlējās Šekspīru kā izkārtni un turpināja rakstīt lugas ar viņa vārdu.
Attēlā attainots nav Viljams. Normāla izmēra bildi es neatradu kas attainotu Viljamu.
Viljams Stenlijs
1561 - 1642
Grāfam Stenlijam un Šekspīram ir vienādi iniciāļi. Kāds jezuīts, kas bija vīlies Stenlijā kā katolisma aizstāvī, rakstīja, ka Stenlijs ''esot nodevies komēdiju skricelēšanai''. Zināms, ka viņš ir pabijis Navarrā, kur risinās lugas ''Veltas pūles mīlā'' notikumi.
Kaislības un naids grēku Pilsētā
Līdz brīdim, kad teātrī ''The Rose'' Londonā notika pirmais dokumentāri fiksētais Šekspīra lugas uzvedums, jaunais dziesminieks jau bija kļuvis pietiekami pazīstams, lai izpelnītos citu dramaturgu greizsirdību. Viens no konkurentiem - Roberts Grīns - pukojās par to, ka šis ''iznirelis'' mēģina kāpt augstāk, nekā viņa kārtai pienākas, un nostāties līdzās universitātes izglītību ieguvušiem literātiem kā Kristofers Mārlovs un Bens Džonsons ''The Rose'' teātra īpašnieks Filips Henslovs atzīmēja, ka Strangas lorda trupa viņa teātrī 15 reizes nospēlējusi ''Henriju VI'' un nopelnījusi trīs mārciņas, 16 šiliņus un 8 pensus, kas tam laikam bija ārkārtīgi laba peļņa. No tā varam secināt, ka iepriekšējo gadu laikā Šekspīrs ir pilnveidojis savas prasmes un izveidojis sev reputāciju. 1592. gada nogalē Londonā sāka plosīties buboņu mēris. Teātriem tā bija katastrofa, un daudzi bija spiesti slēgt durvis līdz pat 1594. gadam, bet trupas ar savām izrādēm ceļoja apkārt pa visu valsti, lai izvilktu dzīvību. Pēc trupas īpašnieka Strangas lorda nāves 1594. gadā viņa trupa izjuka, un tās dalībnieki izveidoja citu trupu lorda Kambarkunga patronāžā. Lielāko savas karjeras daļu Šekspīrs rakstīja lugas tieši šai grupai, un dažreiz arī pats kāpa uz skatuves kādā otrā plāna lomā. Viņi uzstājās ''The Theatre'' teātrī Londonā, kā arī Karalienes Elizabetes I galmā. Pirmā luga, ko Šekspīrs uzrakstīja jaunajai trupai, iespējams, bija ''Sapnis vasaras naktī''. Turpmāko divu viņa radošā uzplaukuma gadu laikā tapa ''Romeo un Džuljeta''. 1596. gadā 11 gadu vecumā nomira Šekspīra vienīgais dēls Hamnets, iespējams, no mēra.
Tev patiks šie raksti
