Vācijas armija Otrā pasaules kara laikā meklēja risinājumus jauna izlūkošanas transportlīdzekļa izstrādei un Vācu inženieri izstrādāja SDKfz 234 kaujas mašīnu sēriju. Šis mašīnas bijā ļoti ātras, aprīkotas ar sakaru sistēmām. Kas ļāva šim mašīnām doties pa priekšu galvenajiem spēkiem, ieraudzīt ienaidnieku, paziņot par to atpakaļ galvenajiem spēkiem un ātri atkāpties.
SdKfz 234 – moderna dizaina, ātruma un spēcīgu ieroču apkopojums18
866
1
Šis kaujas mašīnas bija 6.80 metrus garas, 2.33 metrus platas, 2.38 metrus augstas un pilnībā ekipētas svēra 10.5 tonnas.
Sdkfz 234 bija dažādas modifikācijas un bruņojums, bet viss populārāka bija „Puma” kas bija bruņota ar 50 mm galveno lielgabalu un 7.92 mm ložmetēju. Priekš galvenā ieroča bija 55 lādiņu rezerve, bet ložmetējam bija 2850 patronu rezerve.
Reklāma
Kopā šai kaujas platformai bija četras modifikācijas, kurām pamatā bija vienādas bruņas, bet galvenās atšķirības bija bruņojumā. 234/1 versija bija bruņota ar 20 mm lielgabalu un 7.92 mm ložmetēju, 234/2 „Puma” versija bija bruņota ar 50 mm lielgabalu un 7.92 mm ložmetēju un versijas 234/3, 234/4 bija bruņotas ar 75 mm lielgabaliem, tiesa 234/4 versijai bija uzstādīta jaudīgāka 75 mm lielgabala versija.
Tiesa bruņas Sdkfz 234 bija problēma, priekšējas bruņas bija tikai 30 mm biezas, bet sānos un aizmugurē tas bija 9 mm biezas. Kas nozīmēja to, ka ja šī kaujas mašīna saņēma tiešu ienaidnieka tanka trāpījumu tad tai bija mazas iespējas izdzīvot. Pat lai pārdzīvotu lielkalibra ložmetēja uguni mašīnai visu laiku bija jātur pavērsta priekša pret ienaidnieku un tas kaujas karstumā bija praktiski nereāli izdarāms.
Uz mašīnas tika uzstādīts Tatra 103 sērijas 12 cilindru dīzeļa dzinējs, kurš izmantoja gaisa dzesēšanu un sēja nodrošināt 220 z/s.
Reklāma
Sdkfz 234 nebijā pašas labākas bruņas, bet to kompensēja iespaidīgais ātrums uz ceļa, proti, 80km/h kas priekš Otrā pasaules kara laika bija liels ātrums. Par labu nāca ari tas, ka ar pilnu 360 l bāku bija iespējams nobraukt 1000km. Tiesa uz bezceļiem šī mašīna nebija tik iespaidīga un mēdza ātri iestigt.
Šī mašīna balstījās uz četriem riteņu pāriem, kas bija šis mašīnas priekšrocība. Jo pateicoties tam, ka mašīna neizmantoja kāpurķēdes, kas nespētu izturēt to ātrumu ar kādu mašīna spēja pārvietoties. Jo pie tādas slodzes ķēdes ātri nolietotos un svars būtiski pieaugtu, kas arī ierobežotu attālumu ko ir iespējams nobraukt ar pilnu baku. Papildus tam gadījumā ja kāds ritenis tiek bojāts to varēja daudz ātrāk nomainīt vai salabot nekā ķēdes.
Šis mašīnas nekad netika saražotas tik lielos daudzumos lai kādā veidā spētu ietekmēt kara iznākumu, jo Vācija uzskatīja, ka karā uzvaru nodrošinās smagie kaujas tanki. Un šāda doma arī bija pareiza, tiesa vācu pedantiskums un tiekšanās pēc kvalitātes, nekad neļāva saražot īsā laikā daudz tankus, piemēram, PSRS kur valdīja uzskatās „Kvantitāte ir kvalitāte" sutīja kaujās tanku jūras.
Ja Tev patika šis raksts, tad Tev varētu patikt arī šie raksti:
http://spoki.tvnet.lv/vesture/M6-ASV-Otra-pasaules-kara-57-tonnu/730744
http://spoki.tvnet.lv/vesture/T28-Lielakais-ASV-tanks-kadu-ta-ir/730886">http://spoki.tvnet.lv/vesture/T28-Lielakais-ASV-tanks-kadu-ta-ir/730886
Tev patiks šie raksti
vācu kvalitāte!
