›

Sci-fi sakritības vai pareģojumi 9

141 8

Zinātniskā fantastika, pavisam noteikti, ir viss nūģīgākā fikcija un tā sastāv no robotu sacelšanās, līdz negaidītām laika ceļošanas sekām. Bet par katru marsiešu invāziju un uz robocopu attiecināmu negadījumu, par ko tā ir brīdinājusi, zinātniskā fantastika ir arī veikusi dažus apbrīnojami precīzus pareģojumus.

Nav runa par tādiem vispārīgiem pareģojumiem kā „domājošas mašīnas” vai starplanētu ceļojumi”, tas ir vienkārši, mūs interesē dīvaini akurātie pareģojumi.

Raksts ir tulkots. Ja pamani neprecizitātes, piemini tās komentāros un centīšos tās izlabot! Sākumā 3 no 6 izgudrojumiem, vēlāk pievienošu pārējos.

1. Žils Verns pareģo nosēšanos uz mēness neticamās detaļās.......1865. gadā! Pirmais, cilvēku pilotētais kosmosa kuģis, tika palaists decembra mēnesī, ko veica Amerikas Savienotās Valstis no bāzes Floridā. Kuģis bija pārsvarā veidots no alumīnija, tas svēra 19 250 mārciņas un tā cena mūsdienu valūtā būtu $12,1 miljards. Kad trīs no astronautiem bija pabeiguši pastaigu pa mēnesi, viņi atgriezās uz Zemi. Viņu kapsula iegāzās Klusajā Okeānā un to izvilka ASV flotes kuģis.

Kāpēc jūs tiekat garlaikoti ar šo stāstu? Vispār jau netiekat......šis ir scenārijs Žila Verna 1865. gada novelei, kuras šausminoši precīzais redzējums par ceļošanu kosmosā liek domāt, ka viņš bijis kautkāds laikā ceļojošs-kosmosa burvis.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Lai arī tā tika sarakstīta... Autors: tas pats Jaanis Sci-fi sakritības vai pareģojumi

Lai arī tā tika sarakstīta vairāk kā 100 gadus pirms Apollo 11 misijas, Verna novele „No Zemes uz Mēnesi”, patiesībā, kalpo kā nolādēti precīzs misijas apraksts, līdz sīkākajām detaļām. Viņš nedaudz kļūdījās attiecībā uz svaru un izmaksām (bet tikai nedaudz – patiesais svars bija 26 275 mārciņas un cena bija $14,4 miljardi)un lielākais attālinājums no realitātes bija tāds, ka Verna astronauti tika izšauti no milzīga lielgabala. Taču, Verna lielgabalu sauca „Columbiad”, bet Apollo 11 vadības moduli sauca „Columbia

Patiesā sakritības glazūra uz šīs neprāta kūkas ir: „Trīs piedzīvojumu kārie kompanjoni bija pārsteigti un apstulbuši par spīti viņu zinātniskajiem prātojumiem. Viņi jutās tā, it kā tiktu nesti uz brīnumu valstību! Viņi juta, ka viņu ķermeņiem trūka svara. Ja viņi izstiepa rokas, tās nenolaidās. Viņu galvas šūpojās uz pleciem. Viņu pēdas vairs nespiedās pret lādiņa grīdu. Viņi bija kā piedzērušies vīri, kuriem nav pašiem savas stabilitātes.” Pārsteidzošā veidā Verns pareģoja, ka kosmosā astronauti nokļūtu bezsvara stāvoklī.

2Marks Tvens pareģo... Autors: tas pats Jaanis Sci-fi sakritības vai pareģojumi

2. Marks Tvens pareģo internetu. Lielākā daļa cilvēku, iedomājoties par Marku Tvenu, iztēlojas Tomu Soijeru un Haklberiju Finu, plostojam pa Misisipi upi, meklējot kādas nepatikšanas, kurās iekulties. Taču mazāk zināms ir fakts, ka Tvens darbojās arī zinātniskajā fantastikā.

Reklāma

Tas bija kādā no viņa zinātniskās fantastikas stāstiem, kurš tika publicēts „London Times” 1904. gadā, kurā viņš izgudroja ierīci, ko sauca par „telektroskopu”, kura izmantoja telefonu sistēmu, lai radītu pasaules apmēru informācijas-dalīšanas tīklu. Principā Marks Tvens izgudroja internetu. Paturiet prātā, ka viņš to sarakstīja 1898. gadā, kad telefoni vēl bija diezgan jauni un reti.

Taču Tvens ar to neaprobežojās... Autors: tas pats Jaanis Sci-fi sakritības vai pareģojumi

Taču Tvens ar to neaprobežojās. Viņa stāsts apraksta: „pasaules darbības bija redzamas visiem un tās bija audio diskutējamas starp lieciniekiem, kurus šķīra jebkāds jūdžu attālums”. Tvens runāja par nolādētu sociālo tiešsaisti.Viņš netikai pareģoja, ka internets apvienos pasauli, bet arī to, ka cilvēki to uzreiz piebāzīs ar triviāliem mēsliem.

Tagad palasiet, kāds ir cilvēka apraksts, kurš to izmanto: „Dienu no dienas un nakti pēc naktis, viņš zvanīja vienam Zemes nostūrim pēc otra un aplūkoja to dzīvi, kā arī pētīja to dīvainos skatus un runāja ar to iedzīvotājiem. .....Viņš reti runāja un es viņu nekad nepārtraucu, kad viņš bija pārņemts ar prieku.” Par nelaimi, Tvena stāsts bija briesmīgs. Tādēļ vēsturē viņš palicis kā rakstnieks par mazpilsētu Ameriku.

Reklāma

Roberts Heinleins pareģo ekrāna saudzētājus 1961. gadā. Ja tā padomā, tad visiespaidīgākie pareģojumi ir tie kuri ir viss specifiskākie un triviālākie. Piemēram, ir viegli pareģot, ka nākotnē būs visaptverošs karšs vai tiks atrasts jauns enerģijas avots. Tās ir milzīgas problēmas, kuras risina un apraksta ļoti daudz cilvēku – kādu dienu kāds trāpīs mērķī. Taču daudz interesantāk būtu, ja kāds pareģotu „Džersijas krastu”.

Tas mūs noved pie Roberta... Autors: tas pats Jaanis Sci-fi sakritības vai pareģojumi

Tas mūs noved pie Roberta Heinleina noveles „Svešinieks dīvainā zemē” (vai „Svešinieks svešā zemē”). Novele ir par marsieti, kurš mēģina iedzīvoties cilvēku sabiedrībā, taču Heinleins ir radījis apbrīnojamu nākotnes pasauli ar 3D televizoriem/kompjūteriem katrā vidusslāņa iedzīvotāja mājoklī. Tātad 10 gadus pirms pirmā personālā datora, mums ir šis:

«‹ 1 2 »›

141 8 9 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0