Maz kurš zina, ka uz Valaama salas, Karēlijā, atradās internāts Otrā pasaules kara invalīdiem. Tā bija ļoti šausminoša vieta, kurā dzīvojā cilvēki no kuriem karš atstāja tikai pārpalikumus. 1952 gadā, kad vecajās klostera ēkās nolēma izveidot māju- internātu kara invalīdiem, tur nebija praktiski nekādi dzīvošanai piemēroti apstākļi. Daudzi cilvēki nodzērās, daudzi nomira, daudzi sadzīvoja ar necilvēciskām ciešanām.
Šausminošais kara mantojums.121
2887
16
1974 gadā, mākslinieks Genādijs Dobrovs nolēma uzzīmēt katra iemītnieka portretu, kurš dzīvoja Valaamā. 1980 gadā viņš pabeidza pēdējo četrdesmito portretu. Tiek piedāvāts ielūkoties dažos no darbiem. Jābrīdina, ka gleznas nes smagu vēstījumu.
Dobrovs zīmēja portretus gan paralizētiem cilvēkiem, gan cilvēkiem bez kājām, aklus cilvēkus un sievieti bez sejas, kura noģība tieši uz krāsns no vēsts, ka sākās karš. Vīrs, kuru viņa tik ļoti mīlēja, bija nosūtīts uz Brestonas cietoksni, sirds viņu neapmānīja- viņš gāja bojā. Aklā sieviete ar izdegušo seju dziedāja Dobrovam tautas dziesmas ar nedzirdētu motīvu, kuras nebeidza pārsteigt viņu vēl pēc desmitgades.
Portrets- "Sieviete ar izdegušo seju"
Ieskatīsimies cilvēka sejā ar cauršautu galvu, kura ķermeni ir gandrīz pilnībā pārņēmusi paralīze. Paskatamies viņām tieši acīs- ja varam. Leitenants Aleksandrs Podosenovs.
"Stāsts par medaļām". Ierindnieks Ivans Zabara. Dziļas grumbas apņem aklā cilvēka seju. No izkropļotās kareivja rokas, no pirksta, kurš sataustījis medaļu par Staļingradu- " O, tur bija elle!"- nav iespējams novērst skatienu. Kaut kas pievelkošs, kaut kad hipnotizējošs ir tajā.. Bet kas? Nesaprotu.
"Cilvēks- protēze" ar nelielu ironiju sauca sevi jūrnieks Aleksejs Čheidze. Tie ir viņi, jūras kājnieki, tie 45 gadā izglāba no sprādziena Budapeštas karaļnamu. Gāja bojā gandrīz visi. Viņš- ar izdedzinātām acīm, kurls un pazauējis abas rokas- izdzīvoja. Un pat sarakstīja grāmatu "Izlūka dienasgrāmata."
"Atpūta ceļā."
Šie ir varoņu portreti, kuriem visiem nemaz nav nosaukuma. Gleznotājs sajuta uz sevis kāda skatienu. Pagriezās. Uz gultas stūra gulēja kāds segā ietīts cilvēks. Bez rokām un kājām. Piegāja dežurējošais sanitārs.- Kas viņs ir?- jautāja Genādijs. -Dokumentu nav, bet pats viņš nepateiks- pēc ievainojumiem zaudēja atmiņu, dzirdi un kļuva mēms. Šī kareivja portretu Dobrovs nosauca par " Nezināmais". Bez rokām, bez kājām, atmiņas, redzes un runas spējas, ietīts konvertā, kā bērns, un tikpat ievinojams un bezpalīdzīgs. Tikai acis visu redz..
" Atgiešanās no pastaigas"
