Fantastisks raksts!!!!
Un tie pāris jefiņu, kas ielikuši mīnusu... nekomentēšu - es parasti rupji nelamājos ;)
Fantastisks raksts!!!!
Un tie pāris jefiņu, kas ielikuši mīnusu... nekomentēšu - es parasti rupji nelamājos ;)
Biju šokēta par 9. attēlu. Ne dzirdes, ne roku, ne kāju, un vēl mēms. Tikai redze vien. Iedomājieties, kas notika viņa galvā, kādas domas, tās izjūtas - vienkārši bezcerība un pilnīgs sajukums valda noteikti cilvēka prātā, jo reāli nevari nedz izteikt to, ko jūti, nedz parādīt. Pat nomirt tu nespēj ne-dabiskā nāvē, lai izbeigtu šīs neaprakstāmās ciešanas.
lasīju, aizdomājos un pēkšņi sāku raudāt ....
tā ir varenliela apņēmība dzīvot un cīnīties neskatoties uz to, ka nav tā kā bija agrāk ....
Milzīgi Milzīgs pluss ..
Labs raksts. Savādi tik ka pēdējā bildē vīrietim ir cariskās krievijas jostas sprādze..
Cilvēkiem izskalo smadzenes, liek iet bīstamā misijā, iegalvojot, ka viņi būs varoņi un viņus atcerēsies. Rezultātā vienkārši izmet un pamet kad vairs nav vajdzīgi, kā vecas zeķes. Protams, ka kara laikā daudz nedomās- iet vai neiet, un arī ja mani iesauktu, būtu jāiet. Diez vai atgrieztos. Bet runa iet par kara realitāti - tas ir netīrs, baiss, nodevīgs. Nav nekā cēla kā rāda filmās, ir vienkārši nāve un bēres, vai invaliditāte uz visu mūžu. Atgriežās retais, kam paveicas. Mātes, ieguldot 18-20 gadus lai izaudzinātu dēlu, saņem no kara tikai nedzīvu līķi, kurš nekad nedos mazbērnus. Sievas paliek par atraitnēm, kurām vienām jāaudzina bērni, un tiek izvarotas. (Kā tas notika Berlīnē). Izglītoti cilvēki nomirst tikai tāpēc, ka izbāza galvu par ātru un dabūja svinu pierē, un visas zināšanas un iespējamais pienesums valsts attīstībai ir vienkārši zārkā, neskatoties uz to ka viņš varbūt bija ārsts, zinātnieks, profesors, izgudrotājs. Labāk būtu bez kara, bet ir pietiekoši daudz stulbu cilvēku, kas ir gatavi mirt dēļ līdera pavēles vai reliģijas.
90 gadu sākumā dzirdēju viena bijušā politieslodzītā stāstu, ka reiz viņus 50 gada ziemā aizveda pie vilciena sastāva, kurš stāvēja taigas vidū, tur viņiem pavēlēja nerunājot izkraut no vagoniem....simtiem bezcerigu invalidu un nest dziļāk taigā un likt sniegā....tur arī viņus pameta, Tas vīrs nesa invalīdu bez kājām un rokas, kurš viņam iespieda rokā auduma sainīti, kurā izrādījās ordenis, viņš esot iegaumējis numuru un ordeni izmeta...90 gadu sākumā viņš no arhīviem uzzināja ka ordenis ticis piešķirts padomju virsniekam, kurš esot miris hospitālī no ievainojumiem......
Dzirdējis biju par veterānu nometnēm karā cietušo hospitāļiem...... otrajā pasaules karā manā lauku mājā atradās kara hospitālis....... par piemiņu tam laikam viens ložu caurums netika aizpildīts.... lai zinātu ko šī māja piedzīvojusi. Šis man ir kkas jauns, no manis arī liels + Administrācija - šis raksts tik tiešām pelnījis medaļu.
kā teica Hašeka Šveiks - karu vajadzētu padarīt par tautas svētkiem - izlaist valstu vadītājus plikus , lai izkaujas ar mietiem, kamēr tauta skatās to šovu