Saules zelts jeb Baltijas dzintars4

Feniķieši, etruski un romieši ticēja, ka dzintars aizsarga pret ļaunajiem gariem.

Ķīnā neapstrādāts brūnais dzintars atgādināja par bagātību. Turklāt dzintaru saistīja ar Uguns pūķa asinīm.

Grieķijā, pēc dažiem to mītiem, dzintars ir Apollo meitas asaras ( Apollo bija Saules dievs ). Atsevišķi ticēja arī tam, ka dzintars ir saules gaismas gabali, kas nolauzti no saules un nogremdēti jūrā.

Priesterienes nēsāja dzintara krelles, kā apstiprinājumu cildenajai enerģijai, kas paslēpta šajos skaistajos akmeņos.

Pilnīgi normāli bija ēst saberztus dzintarus ar medu, lai izlīdzētos pret galvas un zobu sāpēm. Dzintara krelles nēsāja, lai pasargātu sevi no reimatisma, rahīta, zobu sāpēm un dzeltes. Starp citu - Latvijā arī var iegādāties pašmāju produkciju, gan skaistumam, gan veselībai, kas bāzēta tieši uz dzintara pulveri.

Romā dzintars bija viens no iemesliem, kāpēc imperators Nero atvēra tirdzniecības ceļus ar ģermāņu ciltīm. Imperatore Poppea ( Nero sieva ), bija tik izslavēta ar savu skaistumu, ka padarīja dzintaru par tik populāru, ka citas sievietes centās savus matus krāsot tā, lai tie atbilstu dzintara zeltainajai krāsai.

Copernicus dzintaru uzskaitīja kā vienu no sastāvdaļām, lai cīnītos pret sirdskaitēm.

Romas iedzīvotāji dzintaru lika ap roku, lai tas pasargātu tos no vasaras karstuma. Bet liegais priežu aromāts, kas izplatījās no dzintara, kad tas saskārās ar ādu, bija līdzeklis pret smakām. Dzintara amuletus izmantoja auglības amuletos.

Gladiatori iestrādāja dzintaru savos apģērba gabalos, lai nodrošinātu uzvaru kaujās.

Viduslaikos bija stingri pasākumi, lai kontrolētu dzintara tirdzniecību. Apkārt Baltijas jūrai bija uzceltas karātavas dzintaru pirātiem. Pārakmeņojušies sveķi savu nosaukumu ieguva no Ķeltu Saules dieva Ambresa.

Seno ķeltu dzintara darinājumi, ko radīja anglosakši, bija izslavēti kā skaisti un meistarīgi izgatavoti.

Polijā, Pomerānijā, dzintars bija obligāts priekšmets līgavai, kura lielākais priekšmets iekļāva floras un faunas nospiedumus. Dzintara vīraks tika dedzināts baznīcās, ka arī reizēm dzintara gabaliņus atstāja uz ziedojuma šķīvja naudas vietā.

Somijā dzintars ir pazīstams kā „jūras akmens”.

Ārstnieciska nozīme

Dzintara skābe ir bioloģisks stimulants, un gadiem ticis izmantots, lai veicinātu dzīšanas procesus. Dzintars palīdz cīņā ar depresiju un darbojas kā magnēts, lai tā saimniekam pievilktu prieku.

Dzintars palīdz organismam atveseļoties, absorbējot un transformējot negatīvo enerģiju – pozitīvajā. Pastāv uzskats, ka dzintara valkāšana attīra prātu, ķermeni un garu.

Jaunā laikmeta praktiķi uzskata, ka dzintars atver Trešo čakru ( Saules čakru ), lai sniegtu garīgo skaidrību, līdzsvarotu sajūtas un iedvestu uzticību tā nēsātājam.

Dzintaram, īpaši tā vīraku vai izgarojumu ieelpošanai, ir sena medicīniska vēsture. To izmantoja arī 19. gadu simtenī visā Eiropā medicīniskiem mērķiem, joprojām izmanto Krievijā. It īpaši tas ir labs rīkles un kakla slimību jomā. Piemēram, ja ir vairogdziedzera problēmas.

Nākošo reizi, kad staigāsi gar jūras krastu, palūko, varbūt, kāds saules zelta gabaliņš tev piemiedz ar aci!? Tiesa gan, lūko nesajaukt ar fosforu!

Lai saulaini!