Sapņu komanda - filmā un dzīvē.51

Eduards Andersons basketbolu pa nopietno sāka spēlēt jau ģimnāzijas pēdējā klasē, kad sāka spēlēt ‘’Universitātes sporta’’ otrajā komandā. Kā Latvijas basketbola izlases spēlētājs piedalījies 16 spēlēs. Viņš ir vienīgais no pirmajiem Eiropas čempioniem, kurš, daudzus gadus pavadījos izsūtījumā Sibīrijā, atgriezās Latvijā un sava mūža nogali pavadīja Dzimtenē. Basketbolam viņš turpināja sekot tikai kā skatītājs, Aktīvi iesaistīties sporta dzīves organizēšanā traucēja valdošās varas neuzticība pret izsūtījumā pabijušajiem. Arī veselība bija pamatīgi pabojāta.

Valsts basketbola izlases sastāvā Aleksejs Anufrijevs piedalījies 15 spēlēs. Kara laikā tika iesaukts Sarkanajā armijā un gāja bojā 1945.gadā, Kurzemes katla kaujās.

Latvijas basketbola izlases sastāvā aizvadījis 20 spēles. Mārtiņš Grundmanis savu turpmāko dzīvi bija domājis saistīt ar sportu un Tartu universitātē absolvēja četrgadīgos fiziskās audzināšanas kursus. Bet Otrais Pasaules karš plānos ieviesa savas korekcijas- dienests leģionā un tam sekoja karagūstekņu nometne Rīgā, Sarkandaugavā. Šeit arī aprāvās Mārtiņa dzīve- viņš nolēma aiziet pats.

Herberts Gubiņš kā izlases spēlētājs piedalījies tikai 4 spēlēs. Kara laikā viņš pildīja tulka pienākumus vācu armijā un tāpēc pēc kara bija spiests slēpties Kurzemes mežos. Bet slēpties jau nevar mūžīgi. Seko gūsts un pēc soda izciešanas un atbrīvošanas viņš izceļo uz Vāciju, vēlāk uz Kanādu, kur atrod sava mūža mājas.

Basketbols nebija vienīgā Andreja Krisona sportiskā aizraušanās. Viņš piedalījies arī ātrslidošanas sacensībās un 1931.gadā debitējis Latvijas futbola izlasē. Valsts basketbola izlasē bijis rezervistos un nospēlējis tikai 4 spēles. Ženēvas Eiropas čempionātā viņš it kā piedalījās, bet čempiona titulu neieguva- saskaņā ar noteikumiem titulu ieguva tikai tie spēlētāji, kuri piedalījās vismaz vienā spēlē. Otrā pasaules kara laikā tika iesaukts Latviešu leģiona 15.divīzijā, karoja Kurzemē, uzkalpojās līdz leitnanta pakāpei, bet mūžībā aizgāja kara hospitālī Austruprūsijā.

Rūdolfs Jurciņš bija viens no pieredzes bagātākajiem šīs izlases spēlētājiem- Latvijas basketbola izlases sastāvā viņš debitē jau 1928.gadā. Kopā izlasē aizvadījis 23 spēles un bijis arī izlases kapteinis. 1937.gada Eiropas čempionātā, kas norisinājās Latvijā un mūsējie izcīnīja 6.vietu, Jurciņš ar 12,7 vidēji spēlē gūtiem punktiem bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs. 1945.gadā, kā iemeslu minot nelegāla ieroča turēšanu, viņš tiek apcietināts un kā daudzi citi nonāca GULAGA nometnē. Un vairs neatgriezās.

Jāni Lidmani draugi un paziņas sauca vienkārši par ‘’Džeku’’. Vienlīdz labi spēlēja gan futbolu, gan basketbolu. Latvijas basketbola izlasē piedalījies 14 spēlēs, bet valsts futbola izlases sastāvā- 50 spēles un bijis arī tās kapteinis. Kara beigās viņš kopā ar sievu dodas bēgļu gaitās. Kā jau ierasts, sākumā uz Vāciju, bet pēc tam pārceļas uz dzīvi Austrālijā. Tur arī sagaida savas dzīves nobeigumu.

Visvaldis Melderis bija rekordists Latvijas basketbola izlases sastāvā aizvadīto spēļu skaita ziņā- 40 spēles. Bijis arī pēdējās izlases kapteinis 1940.gadā. Pēc 1935.gada EČ oficiālajiem protokoliem Melderis nav piedalījies nevienā spēlē, bet izlases galvenais treneris Baumanis 1990.gadā izteicies, ka Melderis tomēr ir piedalījies fināla spēlē Raudziņa vietā. Ja tā patiešām bija, tas Melderim maksāja čempiona titulu. Kara laikā tika iesaukts Latviešu leģiona 19.divīzijā un krita kaujās pie Opočkas, Latvijas robežas tuvumā.