Gan atrasti, gan neatrasti priekšmeti par kuriem sapņo/sapņoja arheologi.
Sapņu atradumi1
48
1
Svētais grāls. Pirmo reizi piemin;ets viduslaikos kā biķeris, kurš stāvēja zem Jēzus krusta un kurā tecējušas Jēzus asinis. Citos rakstos kā kaus, ko Jēzus laidis apkārt Svētā vakarēdiena laikā. Mūsdienās grālu izmanto literatūrā un kinomākslā. Tas ir meklēts vairākās Anglijas vietās, tostarp Glastonberijas pakalnē, Roslinas pilī. Ir zināms, ka tas ir meklēts tik dažādās vietās kā Stambul, Ženēva Valensija, ASV. Bet izredzes to atras ir gandrīz nekādas, jo īpaši t;apēc, ka tā pirmais apraksts tapis 7. gadsimtā, ja tāds priekšmets ir eksistējis, diez vai tas ir saglabājies līdz mūsdienām.
Derības šķirsts. Bībelē aprakstīts šķirsts bija grezna kaste, kurā glabājas akmens plāksne ar Mozus dotajiem baušļiem. Vecajā Derībā aprakstīts, ka tas bijis izgatavots no apzeltīta akāciju koka un uz tā vāka attēloti divi sargi. Šķirstam piemītot pārdabisks spēks - gan radošs, gan postošs. Tas ticis meklēts Tempļa kalnā Jeruzalemē, taču mūsdienās ir grūti saņemt atļauju no musūlmaņu padomes, kas pārvalda šo vietu. Tičis meklēts arī citur Jeruzālemē. Arī šo artefaktu visdrīzāk nekad neizdosies atrast, jo visdrīzāk iznīcināts daudzajos uzbrukumos Jeruzalemei un vislabākajā gadījumā izdosies atrast tā fragmentus.
Reklāma
Baltais kuģis, jeb tā sauktais 12. gs Titāniks. 1120. gadā nogrima viens no tā laika greznākajiem kuģiem. Uz tā klāja atradās lielākā daļa Anglijas aristokrātu jauniešu, ieskaitot princi Viljamu Andelīnu - Henrija 1. dēlu un troņmantnieku. Viņus varēja saukt par Anglijas nākotni. Bija paredzēts, ka tas peldēs no Berfēras Ziemeļfrancijā uz Angliju. Kā vēsta nostāsti, apkalpe nodzērusies līdz nemaņai, tāpēc brauciens beidzās ar katastrofu - kuģis uzskrēja uz rifa un visi, uz klāja esošie noslīka, izņemot vienu. Stāsta, ka Henrijs 1. uzzinot traģisko vēsti zaudējis samaņu un vairs nekad neesot smaidījis. Daļa līķu tika izskaloti Normandijas Krastos vairākas nedēļas pēc katastrofas. Kaut han zināma precīza vieta , kur tas nogrimis, līdz šim nav veikti sistemātiski meklējumi. Iespēja atrast to ir maza, jo to visdrīzāk ir aiznesušas spēcīgās straumes un arī mikroorganismi ir darījuši savu.
Aristoteļa raksti. Arestotelis bija ne tikai filozofs, bet arī rakstnieks. Pēc viņa nāves viņa raksti nonākuši pie skolnieka Teofrasta, bet tālākie mantinieki tos glabāja mitrā pagrabā Mazāzijā. Vēlāk tie nonākuši Atēnās pēc tam Romā, kur apmēram 70. gadā pēc Kr. pārdodi kādam grāmatu mīļotājam. Viņš sakārtoja darbus, ko mēs pazīstam šodien. Pēc pētnieku aplēsēm ir saglabājušies tikai 20 % rakstu. Arheologi veikuši izrakumus senās atkritumu izgāztuvēs uz dienvidiem no Kairas. Tur 1879. gadā atrada Aristoteļa darbu / Atēnu polītija/
Aleksanrrijas bibliotēka. Vairāki avoti vēsta, ka Aleksandrijas bibliotēkā glabājas ap 700 000 darbu. Visticamāk, ka ;sis skaitlis ir pārspīlēts, tomēr nav šaubu, ka bibliotēkai bija nozīmīga joma antīkās pasaules intelektuālajai attīstībai. Tā pirmoreiz nodega romiešu iebrukuma laikā 47. g. pr. Kr., tomēr netika iznīcināta, bet 389. gadā tika izpostīta kristiešu un pagānu konfliktu laikā. Ja bibliotēkas atliekas ir saglabājušās, tās visdrīzāk meklējamas kautkur zem mūsdienu Aleksandrijas. Tomēr maz ticams, ka saglabājie vēl kas nozīmīgs.
Reklāma
Titāniks. Daudzi eksperti uzskatīja, ka atrast kuģi nav iespējams, jo tā vraks varēja būt aiznests tālu prom no pēdējas tā zināmās atrašanās vietas. Skepsi pauda arī ASV Jūras flot, tāpēc piekrita atbalstīt okeonogrāfa Roberta Bolarda meklējumus tikai tad, ja viņš vispirms atradīs divu atomzemūdeņu vrakus. Tas izdevās un vēlāk, ar hidrolokatoru pārmeklēja 290 kvadrātkilometru teritoriju, atrada arī /Titāniku/.
Pompeji. Pompejus 79. gadā reizē ar divām citām pileētām apraka Vezuva izvirduma pelni, un turpmākos gadsimtos cilvēki aizmirsa, kur tā atrodas. 16. gs nosusinot ieplakas Sarno Upes, skatam pavērās vairākas drupas. Tikai 1748. gadā, kad sākās sistemātiska vietas izpēde, kļuva skaidrs, ka tiešām atrasti Pompeji.
Tev patiks šie raksti
