Sapals jeb Leuciscus cephalus3

Atšķirīgās pazīmes. Vēdera spuras, anālā spura, retāk krūšu spuras sarkanas vai oranžas, mute vērsta uz priekšu (skat. balto sapalu). Anālās spuras ārējā mala izliekta (skat. balto sapalu un ālantu). Sānu līnijā mazāk zvīņu nekā ālantam, atšķiras arī rīkles zobu formulas.

Bioloģija. Saldūdens zivs. Mazuļi uzturas baros, bet pieaugušie īpatņi - pa vienam vai nelielos bariņos. Lielākas koncentrācijas veido vēlu rudenī, izvie-tojoties ziemošanas bedrēs. Ziemā maz-aktīvs. Lielāki bari saglabājas arī pavasarī līdz nārstam. Tālas migrācijas neveic. Pamatbarība: bentoss, ūdenī iekrituši kukaiņi, vardes un nelielas zivis. Sasniedz 22 gadu, Latvijā 14 gadu vecumu

Vairošanās. Dzimumgatavība iestājas 2-12 gadu vecumā, sasniedzot 12-35 cm garumu (l). Auglība 1,5-215 tūkst. ikru. Nārsto martā-jūlijā (ūdens t° 8-18°C) 30-50 cm dziļumā. Raksturīgs porciju nārsts 2-4 piegājienos ar 10-15 dienu starp-laiku, kas ilgst apmēram mēnesi. Ikri pielīp pie akmeņiem, siekstām un cita substrāta, to attīstība ilgst 3-14 dienas. Veido hibrīdus ar plaudi, plici, raudu, vīķi, pavīķi, ausleju un vimbu.

Izplatība. Eiropa un Āzija. Latvijā sastopams daudzās upēs, daļā caurtekošu ezeru. Jūras piekrastē var būt sastopams tikai upju grīvu tiešā tuvumā

Raksta beigās tāds nieciņš kā katrā valoda rakstās Sapals