Par Salpa līniju sauc masīvu aizsardzības nocietinājumu, kas stiepjas aptuveni 1200 km garumā. Salpa līnija tika celta laika periodā no 1940.g. līdz 1941.gadam un 1944.gadā Somijas austrumu robežas aizsardzībai.
Fortifikācijas būvju celtniecība sākas uzreiz pēc Ziemas kara beigām, jo Somija neticēja noslēgtajam pamieram ar PSRS. Visaktīvākajā būvniecības periodā 1941.gadā tajā piedalījās 35 tūkstoši strādnieku un 2 tūkstoši sieviešu no brīvprātīgas organizācijas Lotta Svärd. Aktīvi būvniecības darbi tika veikti 1944.gadā, kad būvdarbos piedalījās 35 tūkstoši strādnieku.
Salpa līnija bija milzīga mēroga būvniecība. Vairāk nekā 18 tūkstoši strādnieku dzīvoja barakās, kuras tika uzceltas turpat netālu būvniecības vietā. Viena ceturtā daļa no visiem kravas auto valstī tika iesaitīti līnijas būvniecības darbos. Uz līnijas tika uzbūvēti 760 dzelzsbetona aizsardzības ugunspunkti, 225 km ar prettanku akmensbluķu rindām, kuriem tika izmantoti 350 tūkstoši akmensbluķu katrs aptuveni 3 tonnu svarā.
Palīdzība no Zviedrijas
Ziemas kara laikā Zviedrijā radās ideja par palīdzības sniegšanu Somijai, aizsūtot palīgā brīvprātīgos celtniekus. Visvairāk brīvprātīgo celtnieku bija 1940.gada vasarā, kad būvdarbos piedalījās vairāki simti zviedru brīvprātīgo palīgu, bet kopumā palīgos bija 940 cilvēku. Tie mājās atgriezās pēc kara stāvokļa izmaiņām Eiropā 1940.gada beigās. Zviedru palīgi uzskatīja, ka palīdz Somijas aizsardzībai no austrumiem.
Pamiera noturīgumam neticēja
Pēc Ziemas kara Somijas armijas virspavēlnieks K.G.Mannerheims pieņēma lēmumu par jaunu aizsardzības nocietinājuma būves izveidošanu pie valsts jaunās austrumu robežas. Par atbildīgo fortifikācijas būvju izveidošanā tika nozīmēts ģenerālmajors Edvards Hanels, kurš ķērās pie jaunās nocietinājuma līnijas projekta izstrādes. Plāns bija gatavs 1940.g. 8.maijā un virspavēlnieks Mannerheims to apstiprināja tā paša gada 11.maijā. Būvniecības tāme tika lēsta 1200 miljonu Somijas marku apmērā, kas bija aptuveni 5% no valsts budžeta.
Būvniecība tika sākta nekavējoties
Plānošanas un būvniecības vajadzībām tika izveidota Fortifikācijas būvniecības pārvalde, kas bija pakļauta Sauszemes karaspēka daļai un atradās apdzīvotā vietā Myllykoski. Savukārt ģenerālmajors Edvards Hanels tika paaugstināts par ģenerālleitnantu, kura vadībā 1940.gada jūlijā atradās 149 cilvēki, bet tā paša gada beigās jau vairāk nekā 400 cilvēku.
Fortifikācijas būvju celtniecībā piedalījās armijas spēku daļas, kā arī kara celtniecības daļas – brīvprātīgie celtnieki, kas tika pieaicināti uz līguma pamata. Būvniecībā piedalijās arī vairāk nekā 30 būvniecības kompāniju.
Armijas spēku apakšnodaļas bija atbildīgas par nocietinājumu būvi lauka apstākļos, bet celtniecības kompānijas, kas bija sava amata meistares, bija atbildīgas par daudz sarežģītāku inženierbūvju izbūvi. Starp citu, daudzas no šīm būvkompānijām darbojas arī mūsdienās.
No Somu jūras līča līdz Petsamo
Salpa līnija tika uzbūvēta no Somu jūras līča līdz Petsamo sekojošos posmos:
Starp Somu līci un Kivijarvi ezeru fortifikācijas līnija stiepjas nepārtraukti. Starp Kivijarvi ezeru un Pielinen ezeru fortifikācija izbūvēta posmos starp ezeriem. Somijas ziemeļu daļā no Pielinen ezera līdz Petsamo fortifikācijas līnija bija izbūvēta tikai uz galvenajiem autoceļiem.
Papildus tika izveidota atsevišķa nocietinājuma līnija ap Hankoniemi pussalu.
Salpa līnija bāzējās uz atsevišķiem nocietinājuma ugunspunktiem – betona bunkeriem, kuros bija uzstādīti Maksim tipa ložmetēji. Tādi ugunspunkti, kuros varēja arī papildus atrasties līdz 20 cilvēkiem, bija uzbūvēti pavisam 170. Otrs svarīgākais aizsardzības ierocis bija prettanku lielgabals.
Viena tāda ugunspunkta celtniecībā tika izmantots 45 tonnas dzelzs armatūras un 5 tūkstoši cementa maisu (katrs 50 kg svarā). Katra tāda ugunspunkta būvniecības izmaksas atbilst mūsdienu kotedžas būvniecības cenai, t.i. aptuveni 250 tūkstoši eiro.
Salpa līnijas nozīme
Salpa līnijas noturība tā arī netika pārbaudīta. Toties 1944.gada vasaras kaujās tā bija kā morāls atbalsts somu armijas cīņās.
Salpa līnijas izveide noteikti atstāja ietekmi uz Sarkanās armijas perspektīviem plāniem veikt uzbrukumus Somijai. Tādā veidā Salpa līnija veicināja Somijas neatkarības saglabāšanu.
