Romas iedzīvotāji tiek uzskatīti par vieni no attīstītākajām senatnes civilizācijām. Taču tajā pašā laikā romieši priecājas par ko tādu, kas mūsdienās tiktu uzskatīts par necivilizētu - gladoatoru cīņas.
Romas gladiatori9
71
0
Amfiteātri, kuru arēnas nereti pārvērtās par gladiatoru kaujas lauku, tika celti daudzviet Romas impērijas teritorijā.
Romieši uzskata, ka pirmie gladiatori bijuši vergi, kas savstarpēji cīnījās līdz nāvei kāda romas aristrokāta bērēs aptuveni 250 gadu atpakaļ pirms mūsu ēras. Šādu izrādi sarīkoja mirušā radinieki, lai godinātu viņa piemiņu.
Reklāma
Pamazām gladiatoru cīņas kļuva par atsevišķu izrādi, nevis kāda pasākuma sastāvdaļa. Gaidāmās izrādes panākumi lielākoties bija atkarīgi no tā, cik daudz gladiatoru piedalījās - jo vairāk cīnītāji bija, jo krāšņāka solījās būt izrāde.
Par gladiatoriem kļuva nebrīvi cilvēki - vergi, karagūstekņi; cilvēku varēja pārdod, lai padarītu par gladiatoru, vai pat vienkārši nodot šādam liktenim. Parasti gladiatora darbs netika apmaksāts, un diezvai vai kāds Romas iedzīvotājs uzskatīja gladiatora amatu par prestižu. Gladiatorus apmācīja īpašās skolās, kur viņi tika fiziski sagatavoti un saņēma pārtikas devu, kas gan ne vienmēr atbilda cīnītāju fiziskajai slodzei.
Ievainota gladiatora liktenis bija atkarōigs no vairākiem faktoriem, taču dzīvības un nāves jautājumu izšķīra lielākoties skatītāji, kuru simpātijas vai antipātijas šajā gadījumā kļuva par svarīgākajām. Nereti galvenais vārds piederēja dāmām, no kurām daudzas bija augstas izcelsmes.
Reklāma
Visbiežāk arēnā notika cīņas ar mežonīgiem dzīvniekem, kam bija iespējami divi veidi - vai nu gladiators cīnījās ar vienu zvēru, vai arī viņam pretī stājās bars satracinātu lauvu vai panteru.
Viens vēsturē slavenākajiem gladiatoriem ir Spartaks, kurš bija arī viens no ietekmīgākajiem vergu līderiem un vadīja sacelšanos pret Romu 73. gadā pirms mūsu ēras. (Aut. piez. - Stāstu par Spartaku varat lasīt A. Upīša grāmatā "Spartaks")
Iespejams, mūsdienās cilvēks nekad neizpratīs, kā, cīnoties līdz spēka izsīkumam, daži gladiatori spēj uzvarēt pat pārdesmit cīņas pēc kārtas. Šie patiesi unikālie cīnītāji saņēma no imperatora dāvanu - brīvību, un attiecīgajā dienā gladiatoru skola no kuras varonis bija nācis, sarīkoja greznas svinības.
Reklāma
Gladiatora īpašniekam nācās patukšot maku, tāpēc ārpus arēnas pret gladiatoriem kopumā izturējās saudzīgi, cenšoties nesagādāt traumas vai dusmās nenogalināt. Ja gladiators cīnoties gāja bojā, viņa uzturētājam radās ievērojami zaudējumi, īpaši salīdzinājumā ar izdzīvojušo cīnītāju saimniekiem. Tāpēc ieejas maksa uz izrādēm, kur cīņas notika līdz nāvei, bija ārkārtīgi augsta, jo bija jāatpelna izdevumi.
Gladiatoriem bija dažādi ieroči, un katra aizsargtērpa un ieroču kombinācija nozīmēja citādu cīņas stilu. Pat ja gladiatori devās arēnā pārī, parasti kāds no pāra cīnījās citādi. Vispopulārākie Romā bija trīs gladiatoru veidi - Murmillo, thraex, hoplomachus.
Tev patiks šie raksti
