Eiropas desmitā lielākā pilsēta Roma ir bijusi pasaules vēstures centrā kopš 8. gadsimta p.m.ē., un tās bagātīgo vēsturi mūsdienās pārstāv neskaitāmas seno ēku drupas, joprojām saglabājušās celtnes, baznīcas un muzeji.
Roma2
80
0
Pilsēta uz septiņiem pakalniem
Saskaņā ar arheoloģisko izrakumu datiem, Roma 8. gadsimtā p.m.ē. veidojusies lauku nometinājuma vietās. Nometinājumu sākums meklējams Palatina kalnā, vienā no septiņiem pakalniem, vietā, kur vēlāk atradās Romas Forums. Senie romieši uzskatīja, ka šo pilsētu 753. gada 21. aprīlī p.m.ē. dibinājuši dvīņi Romuls un Rems. Pēc leģendas tie ir divi dieva Marsa dēli, kurus dzemdējusi kāda jauna vestāliete. Dvīņi tikuši pamesti, un tos uzaudzinājusi vilku māte, zīdot savus divus. Statuja, kurā attēlota vilku māte, zīdot savus divus bērnus, joprojām ir pilsētas simbols. Vēlāk Romuls nogalinājis Remu, kļūstot par paša dibinātās pilsētas valdnieku un dodot pilsētai savu vārdu. Sākot no 2. gadsimta p.m.ē. Romai bija vadoša ietekme Itālijas pussalā un vēl arī otrpus Vidusjūrai.
Mainīgā zeme
Senā Roma lika lielas cerības uz jūras sniegtajām tirdzniecības iespējām, tāpēc pilsētu būvēja nosacīti ziemā, purvainā vietā. Stāvie kalni, kas nodrošināja sausāku pamatu būvniecībai pilsētas senajiem iedzīvotājiem, veidojās no vulkāniskajiem iežiem, un tajos atradās daudzi minerālūdens avoti. Romas dabiskā topogrāfija gadsimtu gaitā ir stipri mainījusies. Pilsētai augot un plešoties, kalni ir norakti vai pat līdz ar zemi nolīdzināti ēku celtniecības vajadzībām. Romieši starp kalniem nosusināja purvus, un pilsētas apakšzemes ejās joprojām darbojās dažas no drenāžas sistēmām.
Reklāma
Mākslas un antīko vērtību glabātuve
Senajā Romā kā jau milzīgas impērijas galvaspilsētā un centrā bija augsts labklājības līmenis. Tas neskaitāmo valdnieku īpašumā esošā neizmērojamā bagātība tika pārvērsta iespaidīgos monumentos un ēkās, daudzas no kurām pilsētā ir saglabājušās joprojām. No jauna Roma piedzīvoja uzplaukumu renesanses laikā, kad tā bija viena no neatkarīgām Itālijas valstīm. Šī laika arhitektūras meistardarbu vidū ir Svētā Pētera baznīca un iespaidīgais laukums( tagad Vatikāna teritorijā)
Tautas galvaspilsēta
Roma par apvienotās Itālijas galvaspilsētu atkal kļuva 1870. gadā, bet nākamajā gadā par nācijas galvaspilsētu. Tagad tajā mīt Itālijas Republikas prezidents, oficiālajā rezidencē Quirinale Palace, kā arī Itālijas Parlaments, Itālijas premjerministra birojs un arī visas valdības ministrijas ēkas.
Mūsdienīgā pilsēta
Romas iedzīvotāju skaits strauji pieauga pēc Otrā pasaules kara un patlaban tas ir metropoles cienīgs, izaudzis līdz vairākiem miljoniem, apdzīvojot aptuveni 5352 km2 lielu platību. 1957. gadā pilsēta uzņēma Romas līguma dalībvalstu pārstāvjus, kuri lika pamatus Eiropas Ekonomikas kopienai (EEK), un 1960. gadā tur notika vasaras Olimpiskās spēles. Filmu studijā Cineccita, ko 1937. gadā dibināja Musolīni, tika uzņemti daudzi starptautiski kases grāvēji , tostarp filmas „Bens Hurs” un „Ņujorkas bandas”.
Tev patiks šie raksti
