Hehe, nolēmu uzrakstīt kaut ko par mūsu mīļo zoodārziņu. :]
Rīgas zoodārzs2
37
0
Jau 19. gs. beigās Rīgā apsprieda domu par Zooloģiskā dārza izveidošanu, bet pilsētas valde atzina, ka zooloģiskais dārzs būtu "greznumlieta". 1907. gada jūlijā Rīgas pilsētas valdes dokumentos parādījās jauna lieta – "Zooloģiskā dārza atvēršana Rīgā".1908. gada 29.septembrī apstiprināja biedrības "Rīgas Zooloģiskais dārzs" statūtus. Biedrība uzņēmās līdzekļu vākšanu un organizatoriskos darbus. 1911. gada 13. aprīlī starp Rīgas pilsētas valdi un biedrību "Rīgas Zooloģiskais dārzs" noslēdza līgumu. Biedrības pienākums bija atvērt Zooloģisko dārzu publikai ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem, un nodrošināt vismaz 75 dzīvnieku sugu eksponēšanu.
1918.-1931. gads. Zooloģiskais dārzs slēgts.
Tā kā dzīvniekus atgūt neizdevās, 1921. gadā Rīgas pilsētas valde nodeva bijušo zooloģisko dārzu ar visām ēkām Sociālās apgādības nodaļai, kura te ierīkoja bērnu vasaras nometnes.
Reklāma
1932.-1940. gads. Zooloģiskā dārza atjaunošana.
1932. gada 2. novembrī Zemkopības ministrijas Meža departamenta telpās notika Zooloģiskā dārza dibināšanas sēde, kurā piedalījās 11 ieinteresētas personas, kā arī preses pārstāvji.Biedrību „Latvijas Zooloģiskais dārzs” oficiāli reģistrēja 1933. gada 19. decembrī. To dibināja Zemkopības ministrijas Meža departamenta, Latvijas Universitātes, Rīgas pilsētas valdes, Izglītības ministrijas skolu departamenta un žurnāla "Mednieks un Makšķernieks" pārstāvji. 1934. gada 1. maijā Mežu departaments nodeva zoodārzu biedrībai „Latvijas zooloģiskais dārzs”.
1940.-1959. gads. Padomju vara. Otrais pasaules karš un pēckara gadi.
1940. gadā jaunā vara likvidēja biedrību "Latvijas zooloģiskais dārzs" un nodeva Zooloģisko dārzu Rīgas pilsētas Nekustamo īpašumu pārvaldei. Direktors-rīkotājs L.Gailītis iesniedza atlūgumu, vēlāk viņu arestēja un 1941. gadā izsūtīja uz Sibīriju. Direktors, kuram darbs zooloģiskajā dārzā bija sirdslieta, mira izsūtījumā. Pateicoties direktora A. Vīksnes organizatora talantam, profesionālajām prasmēm un cilvēciskajām īpašībām, Zooloģiskais dārzs turpināja darboties arī kara laikā.
1960.-1990. gads. Padomju gadi un Atmodas noskaņas.
1960. gada aprīli par Zooloģiskā dārza direktoru iecēla Jevgēņiju Bobrovu no Maskavas Kažokzvēru institūta.1961. gada novembrī Rīgā notika 1. Baltijas zooloģisko dārzu konference. Piedalījās 30 speciālisti no Ļeņingradas, Tallinas, Rīgas, Kauņas un Kaļiņingradas dārziemNo 1977. gada novembra līdz 1985. gada augustam Zooloģiskā dārza direktore bija Ruta Kazarova.1990. gada 5. aprīlī piedzima Zuzanna – vienīgais Āzijas ziloņa mazulis Zoodārza vēsturē.
Reklāma
1991.-2007. gads
Pirmie atjaunotās neatkarības gadi raksturīgi ar apmeklētāju skaita dramatisku samazināšanos. Zoodārzu vairs neapmeklē daudzie atpūtnieki no bijušās PSRS. Ja pēdējos padomju gados apmeklētāju skaits reizēm pārsniedza 700 tūkstošus, tad 90-to gadu sākumā tas ir tikai 100 tūkstoši gadā. 1992. gads – Zooloģiskā dārza 80. dzimšanas diena. Lielo jubileju un valsts apbalvojumu laiks beidzies. Rīgas saimniekiem nav līdzekļu dārza uzturēšanai. Saucam talkā mecenātus, izskan aicinājums novērtēt dārzu kā nacionālo bagātību. 22. decembrī Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem lēmumu piešķirt Rīgas Zooloģiskajam dārzam Nacionālā zooloģiskā dārza statusu.
Tev patiks šie raksti
