Rīgas tilti.20

3.DZELZCEĻA TILTS ir tilts pār Daugavu Rīgā. Tilts ir atklāts 1914. gada 8. aprīlī. Tilts ir uzbūvēts uz 10 balstiem, no kuriem 8 atrodas ūdenī.Tilta projektēšanas darbi sākās jau 1902. gadā. Tilts tika uzbūvēts laika posmā no 1909. līdz 1914. gadam. Tilts tika atklāts 1914. gada 8. aprīlī. Sākotnēji, lai būtu iespējams nodrošināt kuģošanu Daugavā tilta labā krasta malējo laidni izmantojot divus 45 ZS elektromotorus varēja pacelt. Pirmā pasaules kara laikā krievu karaspēks, atkāpjoties no Rīgas, uzspridzināja divas tilta laidnes, kuras vēlāk vācu okupācijas laikā tika salabotas, tomēr 1944. gadā vācieši atstājot Rīgu uzspridzināja visas tilta laidnes un balstus. Tilta atjaunošanas darbi sākās 1944. gadā. Tad tika uzcelts pagaidu koka dzelzceļa tilts. Pilnībā Dzelzceļa tilts tika atjaunots tikai 1955. gadā. 2007. gadā tilts tika izgaismots, kas kopumā izmaksāja 280 000 Ls. Tilta apgaismojumam ir divi režīmi — ikdienas un svētku. Ikdienā diennakts tumšajā laikā izgaismojumam izmantos zilās krāsas lampas, bet svētku režīmā tiek izmantotas zilās un baltās.

4. GAISA TILTS jeb VEF tilts ir satiksmes pārvads Rīgā pār dzelzceļa līnijām Zemitāni—Skulte un Rīga—Lugaži, kas savieno Rīgas centru ar Teiku un Čiekurkalnu. Šis ir vecākais viadukts Rīgā. Pār gaisa tiltu darbojas autobusu, trolejbusu un tramvaju satiksme. Braucamā daļa klāta ar akmens bruģi. Abās brauktuves pusēs, norobežotas ar betona apmalēm, atrodas asfaltbetona seguma gājēju ietves. Uzbērums apšūts ar akmens apšuvumu.Gaisa tilts (toreiz saucās Aleksandra viadukts) tika uzbūvēts toreizējā Aleksandra (tagad Brīvības) ielā netālu no tagadējās Zemitānu dzelzceļa stacijas. Tā bija pirmā šāda veida būve Rīgā. Tilta projektu izstrādāja Rīgas-Orlas dzelzceļa satiksmes ceļu inženieris R. Vozņesenskis. Būvēšanu veica uzņēmējs M. Zaicevs. Pārvada būvi traucēja Aleksandra vārti (Rīgas triumfa arka, veltīta Krievijas uzvarai pār Napoleonu 1812. gadā), tādēļ tos nācās pārvietot ārpilsētas virzienā, uz Šmerļa ielas rajonu, kur tie atradās līdz pat 1936. gadam. 1904. gada 5. maijā svinīgi tika atklāta balstu būvēšana, bet pats tilts atklāts 1906. gada 18. maijā. 42m garais pārvada laidums, kuram no abām pusēm pieslēdzās uzbērumā izbūvēta uzbrauktuve pārsedza četrus sliežu ceļus.

5. SALU TILTS (agrāk saukts par Maskavas tiltu) ir garākais tilts pār Daugavu Rīgā. Tilts ir atklāts 1976. gada 10. decembrī. Tilta kopējais garums ir 3,5 km un tā trasē ir 21 būve: 2 lielie tilti, 9 estakādes, 5 ceļu pārvadi, 3 tuneļi un 2 tilti pāri attekām. Tilts šķērso Kojusalas grāvi, Zvirgzdusalu, Daugavu, Zaķusalu, Mazo Daugavu, Lucavsalu un Bieķengrāvi. Tilts savieno Lāčplēša un Krasta ielu ar Kārļa Ulmaņa gatvi un Mūkusalas ielu. Tilta balstu pamati novietoti uz urbjpāļiem, kuru diametrs ir 1,5 metri un kuri iegremdēti 30 metru dziļumā. Balsti izgatavoti no monolīta betona ar granīta apdari. Tilta uzbērumos un pieejās uzskalots aptuveni 2,8 miljoni m3 grunts. Brauktuves platums pāri lielajiem tiltiem ir 24 metri, braukšanas virzieni atdalīti ar 0,7 metru platu joslu. Gājējiem paredzētas īpašas ietves līmenī zem brauktuves. Tiltu projektēja Ļeņingradas projektēšanas institūts "Ļengiprotrans" un institūts "Pilsētprojekts", bet būvēja 5. tiltu būves tresta un 17. tiltu celtniecības vienība, piedaloties Rīgas pilsētas Tautas departamenta padomes izpildkomitejas specializētajām celtniecības organizācijām.

6.Vanšu TILTS (agrāk saukts par Gorkija tiltu) ir slīpsaišu tilts pār Daugavu Rīgā. Tilts atklāts 1981. gada 17. jūlijā (pēc citas informācijas 21. jūlijā), tā garums ir 312 metri. Savā kategorijā, tilts ar garāko laidumu pasaulē — viena pilona slīpsaišu tilts ar vienā plaknē izvietotām vantīm). Tilts ir vistālāk uz ziemeļiem esošais Daugavas šķērsojums.Vanšu tilts tika uzbūvēts blakus vietai, kur kādreiz atradās pār Daugavu 1945. gadā uzceltais koka pagaidu tilts (tā saucamais Valdemāra tilts). Valdemāra tilts darbojās līdz 1950. gadu beigām. Sakarā ar jaunā Oktobra (tagad Akmens tilta) atklāšanu 1957. gadā, pontontilts, kas līdz tam nodrošināja satiksmi pār Daugavu Akmens tilta vietā, tika pārvietots blakus Valdemāra tiltam. Valdemāra tilta paliekas pastāvēja līdz 1964. gadam, kad tas tika pakāpeniski demontēts.

7. Zemgales tilts jeb Dzelzs tilts bija agrāk pastāvējis tilts Rīgā pār Daugavu. Atradās līdzās Dzelzceļa tiltam nedaudz lejāk pa straumi. Līdz mūsdienām ir saglabājušies tilta balsti. Zemgales tilts efektīvi risināja Rīgas centra satiksmes problēmas pateicoties tam, ka Vecrīgas pusē uz tiltu pāri Daugavas krastmalai veda estakāde.Dzelzs tiltu pār Daugavu uzbūvēja 1872. gadā. Tiltu būvēja Rīgas—Bolderājas dzelzceļa biedrība sakarā ar Bolderājas dzelzceļa celtniecību. Tilts bija paredzēts ne tikai dzelzceļa satiksmei, bet ari gājējiem. Tādēļ dzelzceļa sliedes atradās tilta vidū, bet malās bija platas joslas gājējiem. Par maksu tiltu varēja izmantot arī zirgu transportam. Pirmā pasaules kara laikā tilts tika nopostīts, vēlāk atjaunots. Pēc tilta kapitālā remonta 20. gadsimta 30. gados tilts tika pielāgots pajūgu transportam. Otrā pasaules kara laikā tilts tika uzspridzināts un to vairs neatjaunoja.