Inžinieris Ziljēns Poterā ieradās Rīgā 1907.gada rudenī,"kad Krieviju bija pāršalkusi revalūcija',pilsētā plosijās holēra un "visu pārņēma drūma skumība",kā viņš vēlāk pats rakstija.25 gadus vecais šveicietis bija uzaicināts ieņemt Krievu-Baltijas vagonu fabrikas Automabīļu nodaļas direktoru un galvenā konstruktora vietu.Par to,kā Rīgas fabrikanti pārvilināja nenovērtējamo talantu-Beļģijas fabrikas "Automabiles Charles Fondu" vadītāju inžinieri Poterā-vēsture klusē.Zināms vien,ka Fondī lietas vairs tā nesekmējās,kamēr Rīgas ražotne uzplauka.
Jābūvē auto un lidmašīnas
-Kā beļģu-vācumašīnbūves firmas "Vander Zypen und Charlier" fliāle Rīgas fabrika sāka darboties 1869.gadā.Tās pirmais pasūtijums bija 500dzelzceļa vagonu jaunajam Rīgas-Dvinskas(daugavpils) sliežu ceļam.1874.gadā filiāli nopirka Krievijas bankas,un tā kļuva par Krievu-Baltijas vagonu fabriku.Pārisgados uzņmums izauga par lielāko vagonu ražotāju Krievijā un ietekmīgu spēlētāju Eiropas tirgū.Tomēr mūžīgi tas neturpinājās.Pēc Krievu-Japāņu kara(1904-1905) dzelzceļa būvē iestājās stagnācijā,Eiropu un Ameriku bija aizrāvis jaunais izgudrojums-automabīlis-un arī Krievu-Baltijas vagonu rūpnīvais vajadzēja izdomāt kā attīstīties tālāk.
Ierosme Rīgā ražot modernu braucamrīku un pat lidmašīnas nāca no rūpnīcas akcionāra M.Sidlovska 1906.gadā.Krievijas līdzšinējā pieredze spēkratu ražošanā nebija izcila.Pirmo auto uzbūvēja 1896.gadā Pēterburgā,trīs gadus vēlāk automabīļus no importētajām detaļām sāka montēt Leitnera velosipēdu fabrikā Rīgā,bet šie meiģinājumi par nopietnu ražošanu neattīstijās.1907.gadā Krievu-Baltijas vagonu fabrikas vadība sāka sarunas ar beļģiem par "Fondu" automabīļu licenzes pirkšanu.Rīdzinieki dabūja ne tikai licenzi,bet arī,kā minēts,fabrikas galveno konstruktoru.
