Ikdienas aktualitātes aptrakušās VID vadītājas sakarā ļāva atcerēties vienu otru nedaudz piemirstu laiku un notikumus.
Padomijas gados importa un labas prece bija ārkārtīgi grūti nopirkt. Tā pat kā bija diezgan grūti arī kaut ko pārdot. Nepateikšu kā tieši tas sākās bet septiņdesmitajos gados Rīgā izveidojās tāda nelegāla tirdzniecības vieta kā ''Melnais tirgus''.
Stihiska tirdzniecības vieta kurā apgrozījās dažādi kolekcionāri, numizmāti, filatēlisti un importa preču spekulanti. Starp monētām, dažādu valstu un režīmu ordeņiem, pasaules pastmarkām
bija nopērkami arī visu kārotie džinsu apģērbi ārzemju kosmētika,cigaretes, dzērieni. Mūzikas ieraksti un oriģināli mūzikas diski no ārzemēm. Grāmatas. Paslepus arī valūta. Vārdu sakot viss kas bija kaut cik vērtīgs vai nesa visu iekāroto apzīmējumu ''Imports''.
Iespējams šajā vietā notika arī dažādi citi darījumi kas tikai nebija redzami. Vārdu sakot tāds tā laika ss.lv ekvivalents onlainā.
Sākotnēji lielākoties mežiņā Šmerlī, iepretīm Fizkultūras institūtam.
Milicija periodiski padzenāja, var būt kādu atsevišķi noķēra bet pilnībā nekad ''nenožņaudza''. Iespējams ka tā bija ērtāk kontrolēt to kas notiek nelegālajā tirdzniecībā.
Apbrīnojama bija ši tirgus dzīvot spēja. Tas bija kā pasaku pūķis, cērt galvu nost cik gribi vienalga stundas laikā jau pec izdzenāšanas Šmerlī tas pilnā sparā darbojās mežiņā pie Imantas stacijas dzelzsceļa pārbrauktuves.
. Vai Rumbulas auto tirgū. Vietas bija vairākas. Arī savu laik slavenais Rumbulas auto tirgus radās un darbojās pēc līdzīga principa. Saskatu ļoti lielu līdzību ar ss.lv. Var saukt par šmucīgu, bardaku, bet pieprasījums bija tik un tā un tas ir tikai tāpēc ka šos cilvēkus vienoja vajadzība pēc preces vai vēlme to pārdot ne pati vieta.
''man lūdzu šujmašīnu'' : teica vīrietis tumšā plāšķī.. pēc kāda laika tika atnesta ''šujmašīna'' (AK47)
Vienu brīdi šitā aktivitāte bija Beberbeķu mežā pie 4.autobusa galapunkta. Pāris reizes tur pabiju.
Eh, bija laiki..... , pēc jaunākajiem mūzikas ierakstiem un vinila nedēļas nogalē uz "Melno tirgu" braukāju kā uz baznīcu 
Nevajag lekt uz ecešām ,es tos laikus ļti labi atceros,uz stūra māju gan šitādā varēja tikt jo tur bija citi noteikumi.Visus sīkos švaļus bāza skurbulenē.
Nepiekrītu,jo katram skurbulim bija vens vāģis,Pūpolu ielai 2.Viņiem darba pietika bez tirgiem,vienīgi ja čomaki viņus izsauca savākt kādu ''iereibušo''.
jā bija tādi laiki.. pats interesantākais, ka tauta zināja kur viņš pārvācies.. jo pārvācās burtiski momentāli..
vel jau bija tāda slavena vietā kā "čierītis" - čiekurkalna tirgus, tur arī varēja dabūt viskautko, kaut uzsvars bija uz dzivniekiem..
