Par elektromobiļiem runā arvien vairāk un vairāk un reizēm šķiet, ka tas ir pēdējo gadu desmitu izgudrojums. Bet tā nav. Pirmie elektroauto radās jau 19.gs un mēģināja iekarot savu vietu auto pasaulē. Vienkāršs lietošanā un bez izplūdes gāzēm – tie tika minēti kā elektromobiļa galvenie plusi un tuvākajos gados tas kļuva ļoti populārs. Tika uzskatīts, ka šie auto īpaši piemēroti sievietēm, bet arī kungi tos nesmādēja.
Ar laiku, tos izkonkurēja iekšdedzes dzinēja auto. To ražošana attīstījās straujāk un spēja iekarot arvien plašākus tirgus. Tagad, kad esam nonākuši situācijā, kad izplūdes gāzes jau kļuvušas par draudu apkārtējai videi, un arī mūsu veselībai, elektroauto atkal kļuvuši interesanti auto ražotājiem.
1828.gads. Ungāru izgudrotājs Džedliks prezentē savu izgudrojumu – kaut ko līdzīgu skeitbordam, ko uz priekšu virza neliels elektromotors. Tas vēl nav auto, bet pirmais solis ir sperts.
1841.gads. Šādus ratus, ko uz priekšu virzīja elektriskais spēks, jau var uzskatīt par elektromobiļu aizsākumu. Turpmākajos gados daudzi izmēģina savus spēkus šajā jomā.
1899.gads. Rodžers Volless lepni pozē savā elektromobilī.
1889.gads. Arī Krievijā bija izgudrotāji, kuri piedalījās elektromobīļu radīšanā. Ipolits Romanovs pozē pie sava divvietīgā, kā pats to sauca ‘’keba’’, elektroauto.
1899.gads. Kamils Žematci savā pašdizainētajā elektromobilī netālu no Parīzes. Viņš bija pirmais, kurš ar savu auto sasniedza jau pieklājīgu ātrumu – 100km/h.
