Renault FT-17 bija Francijā ražots vieglais tanks - visizplatītākais tanks 1. Pasaules kara frontēs, - bruņots ar vienu 8 mm ložmetēju vai 37 mm Puteaux SA 18 L/21 lielgabalu, kas atradās 360° rotējošā tornī. Paredzēts kā tiešs kājnieku atbalsts kaujā, kuram jādodas triecienā reizē ar kājniekiem un jāpārvar ienaidnieka šķēršļu joslas un jāiznīcina ugunslldzekļus.
Sērijveidā šos tankus sāka ražot 1917. gada septembrī ar nosaukumu Char leger Renault FT modele 1917 , ko ērtības labad saīsināja uz "FT-17". Līdz 1918. gada 11. novembra pamieram bija nodoti ekspluatācijā 3177 tanki.
Modelis izstrādāts 1916. gadā un decembrī demonstrēts Konsultatīvajai komitejai īpašās artilērijas jautājumos. Pirmais prototips izgatavots 1917. gada februārī.
Tanks svēra tikai 6,5 t ; bruņas biezums priekšpusē bija 22 mm, bet parējās bruņas un bruņu tornī - 16 mm. Apbruņots ar vienu 37 mm ātršāvēju lielgabalu vai vienu ložmetēju; ieroči uzstādīti grozāmā bruņu tornī. Pārvietošanās ātrums 8 km/h, bet modernizētajos tipos palielināts līdz 20 km/h. Tanka apkalpe bija divi cilvēki: tanka vadītājs atradās priekšējā bruņu telpā, bet šāvējs vadīja šaujamieroci tanka bruņu tornī. Kāpurķēdes rotēja ap katrā puse izbūvētiem rombveidīgiem rāmjiem; bruņu telpa iebūvēta starp šiem rāmjiem. Pateicoties kāpurķedes garumam, tanks spējīgs pārvietoties gandrīz pa jebkādu apvidu, jo tam ir loti niecīgs īpatnais spiediens — tikai 0,6 kg/cm² uz zemes virsmas, - tādēļ FT-17 spēja pārvietoties pat pa tādu apvidu, kur jātnieki un dažreiz arī pat kājnieki netika pāri. Bez grūtībām pārvarēja 1,5-1,8 m platus grāvjus un līdz 0,5 m dziļus ūdens šķēršļus; viegli sagāza līdz 40 cm biezas mūra setas un lauza ap 25 cm resnus kokus. Ierakumu nocietinājumus - dzeloņdrāšu aizžogojumus u.tml., - pārvarēja bez kādam grūtībām. Vieglā tanka pārvietošana no viena frontes iecirkņa uz otru un piegādāšana no aizmugures tika īstanota ar 7,5 t smagu platformu palīdzību, kuras vilka traktors. Dažreiz šiem uzdevumiem izmantoja 7 t automobiļus-platformas, kā arī Pierce-Arrow 5 t smagos automobiļus. Lai pārvadātu vienu vieglo tanku rotu, sastāvošu no 25 tankiem, bija nepieciešamas 37 autoplatformas.
Pirmā kauja ar piecu FT-17 piedalīšanos notika 1918. gada 3. jūnijā Villerkotrē, 35 km no Parīzes, kur šie tanki pārrāva fronti 1 km platumā un to neitralizēšanai vāciešiem bija nepieciešams iesaistīt 1 kājnieku pulku un 2 rezerves kājnieku bataljonus.
Ārpus 1. Pasaules kara frontēm šos tankus izmantoja pilsoņu karā Krievijā - 1918. gada 18. decembrī pirmo FT-17 vienība ieradās Odesā, un 7. februārī pie Tiraspoles izcīnīja pirmo kauju ar Sarkano armiju. Vēlāk vienu no šiem tankiem lielinieki ieguva kā trofeju, izmantojot to kā paraugu pirmā padomju tanka, t.s. "krievu reno" (Рено Русский) samontēšanai (lielākā daļa detaļu bija pa ceļam uz darbnīcām nozagtas, tā kā daudzus svarīgus mezglus nācās uztaisīt no jauna, īsti nezinot oriģinālo specifikāciju).
1919. gadā Polija iegādājās 120 tankus (72 lielgabalu, 48 ložmetēju), no kuriem izveidoja 1. tanku pulku. Poļu FT-17 piedalījās kaujās ar Sarkano armiju pie Bobruiskas, Ukrainā, pie Varšavas un Daugavpils (kopā zaudēja 19 tankus, no kuriem 7 nonāca Sarkanās armijas rīcībā kā trofejas. Vēlāk poļi daļu gaitu zaudējušos tankus novietoja uz dzelzceļa platformām, veidojot bruņudrezīnas "R"). Pēc Neatkaribas kara Polijas armijas tanku skaits tika papildināts un tajā bija jau 174 dažādas modifikācijas FT-17.
Šos tankus izmantoja savstarpējajā karadarbībā arī Turcija un Grieķija 20. gados. Starpkaru periodā tie iegādāti un izmantoti Sīrijā, Marokā, Ķīnā u.c. Spānijas pilsoņu karā republikāņu pusē karoja no FT komplektētais 1. tanku pulks no Madrides, bet frankistu pusē - 2. tanku pulks no Saragosas. 1927. gadā 13 NC-1 iegādājās Japāna, kur to dēvēja par FT-17 Ko - 1929. gadā to modernizēja (tips 89 "Ocu" - 57 mm lielgabals, 75 ZS dīzeļmotors) un 1931.-1933. gados FT piedalījās karadarbībā Mandžūrijā.[1]
Sākoties II Pasaules karam Francijā ierindā vēl bija 536 FT tanku, un nezināms skaits noliktavās. Polijas armijā, sākoties karam, bija 72 FT un 32 bruņudrezīnas "R" (Drezyna pancerna "R"). 1939. gadā FT bija aktīvajā kaujas ierindā arī Grieķijā, Dienvidslāvijā, Rumānijā, Somijā (iegādājās 1919. gadā 32 tankus, vēlāk daļu izmantoja kā dzotus Manerheima līnijas nocietinājumos). Vērmahts Francijā kā trofejas ieguva 1704 tankus FT - okupācijas režīms tos izmantoja stratēģiski svarīgu objektu apsargāšanai un policejiskiem mērķiem. Neliels to skaits tika izmantots dzotiem Atlantijas valnī, bet dažviet ieraka zemē, izveidojot stacionāros ugunspunktus. Vēl 1945. gadā viens FT bataljons piedalījās kaujā ar japāņiem par Hanoju.
