17 senākie artefakti, kas paver noslēpumainības plīvuru un stāsta par pagātni15

Kazaņas cepure, kas kādreiz piederēja Ivanam Bargajam.

Cepurīte tika saukts par "Kazaņu", jo tas tika izgatavots Ivanam IV Vasiļjevičam tūlīt pēc Kazaņas Khanāta iekarošanas un pievienošanas Maskavas valstij (1552) un pēc tam, kad Ivans ieguva Kazaņas cara titulu. Cepures ražošanā tika izmantots zelts, sudrabs, dārgakmeņi, pērles un kažokādas. Cepures augšdaļu rotā dzeltens safīrs 👑

Jūras briesmoņu kauss, kas izgatavots Itālijas ziemeļos 16. gadsimta vidū, izmantojot nautilusa gliemežvāku ar iegravētiem ķīniešu pūķiem un sudraba apmali.

Tiek uzskatīts, ka stikla pamatne tika izgatavota no īsta ērgļa ķepas. Fotoattēlā tas nav redzams, bet uz jūras briesmoņa galvas (līdzīgi kā Grinčam vai Lizunam no Spoku medniekiem) atrodas mazulis Herakls, kas žņaudz čūskas 💪

“ Tika atrasta baznīcas sienās paslēpta kristiešu Bībele, kas iespiesta 1862. gadā.”

Ja uzskatāt, ka šāds atradums ir miljonu vērts, tad lietotājiem eBay izdevās atrast gandrīz tieši tādu pašu Bībeli, kas tika pārdota tikai par 93 USD 💸

Zīmogs plaukstas formā ar spirālveida rakstu. Ekvadora, Jama Coaque kultūra, 500. g.pmē - 1530. gads pēc Kristus.

Zīmogs ir 7,2 cm plats un 5,3 cm garš. Glabājas Pirmskolumbiešu mākslas muzejā Casa del Alabado, Kito, Ekvadora ✋

Grāfa Magnusa Brahes sēru drēbes, kurās viņš bija ģērbies Zviedrijas karaļa Kārļa XIV Johana bērēs 1844 gadā.

1844. gadā mira arī pats grāfs Magnuss Brahe. Karalis nomira martā, bet Brahe septembrī. Acīmredzot viņš bija tuvs karaļa draugs.

Ir saglabājies pat grāfa dagerotips.

Tuvplāns no 4500 gadus vecas Kāpera statujas , kas ir seno ēģiptiešu rakstvedis un priesteris, kurš dzīvoja 4.–5. dinastijas mijā.

Statuja ir izgatavota no platāna koka, un acis ir izgatavotas no kalnu kristāla un mazām vara plāksnēm. Mūsdienās statuja ir izstādīta Kairas Ēģiptes muzejā.

Izskatās neticami, bet iedomājieties, cik neticami statuja izskatījās pirms 4500 gadiem

Gripsholmas lauva ir 18. gadsimta izbāzēta lauva no Zviedrijas Gripsholmas pils.

1731. gadā Alžīras bejs uzdāvināja Zviedrijas karalim Fredrikam I dzīvu lauvu. Tā bija viena no pirmajām lauvām Skandināvijā. Lauva dzīvoja karaliskās pils teritorijā Zviedrijā, netālu no muzeja. Pēc viņa nāves tika nolemts no viņa izgatavot izbāzeni. Taču ne pieaicinātajam taksidermistam, ne muzeja glabātājam nebija ne jausmas, kā jāizskatās izbāztai lauvai. Rezultātā iegūtais izbāznis izrādījās līdzīgs heraldikai, nevis īstai lauvai.