Reklāma 100 gadus atpakaļ laikrakstā "Latviešu Avīzes". (1822-1915). Šī bija pirmā avīze latviešu valodā, kuru muižnieki kopā ar garīdzniekiem bija spiesti izdot, pateicoties augošajai latviešu zemnieku kustībai un sakarā ar dzimtbūšanas atcelšanu Kurzemē (1817) un Vidzemē (1819).
Reklāma pirms 100 gadiem laikrakstā "Latviešu Avīzes" (1822-1915).14
20. gadsimts cilvēces vēsturē ir nozīmīgs daudzās jomās. Šajā gadsimtā strauji pieauga cilvēku skaits uz planētas. Šī iemesla dēļ parādījās jauni izgudrojumi un idejas. 20.gadsimts sākās 1901.gadā.
Mūsdienas reklāma ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Ar reklāmu mēs sastopamies it visur.
Vārds reclamo ir cēlies no latīņu valodas un tagad ir pamatā daudzu pasaules valodu lietotam terminam reklāma. Tas nozīmē: izsaucos, kliedzu, skaļi protestēju.
Reklā "Latviešu Avīzes" 20.gadsimta sakumā.
Visvairāk "Latviešu Avīzēs" ir cigarešu, mājsaimniecībai paredzēto lietu, lauksaimniecības mašīnu, būvmateriālu un meistaru, iespieddarbu, dārza apkopšanas instrumentu, sēklu, mācību, ārstu, apģērba, velosipdēdu, kapu krustu un pieminekļu, pulksteņu, pasākumu, mūzikas instrumentu, pārtikas preču u.c. sludinājumi.
Tā arī neiemācijos veidot smukākas diagramas vai infografikus.
Laikraksta "Latviešu Avīzes" auditorija bija dažāda, tā bija domāta visiem sabiedrības slāņiem, sākot ar kalpiem, beidzot ar muižkungiem. Tiesa tajā piedāvāta informācija gan vairāk bija domāta zemniekiem. Avīzēm sniegti daudzi padomi zemes apstrādes jomā, dauzi piedāvājumi iegādāties dažādas preces, piemēram, āboliņa sēklas, mēslojumu, arklus, ecēšas, tvaika kuļmašīnas, mājlopus u.c.
Pirmās latviešu avīzes izdeva baltvācu luterāņu mācītāji, tāpēc tur publicētie raksti aicināja lasītājus galvenokārt uz dievbijīgu dzīvošanu, kristīgu pazemību un pieticību, deva zemniekiem arī dažādus praktiskus padomus. Galvenā doma, kas caurauda šo laikrakstu, tomēr bija, ka latviešu zemniekiem „jāpaliek savā kārtā”. Pie „tikumīgas dzīvošanas” piederēja arī padevība un paklausība kungiem un mācītājiem. Šāds laikraksts bija pirmās latviešu valodā iznākošās „Latviešu Avīzes”, kas tika izdotas no 1822. līdz 1915. gadam Jelgavā.
laikraksta pašos pirmajos numuros nebija pārāk interesantas reklāmas, bet pārsvarā sludinājumi.
Prese ieguva savu aktualitāti līdz ar sabiedrības pieaugošajām problēmām un nesaskaņām starp muižniekiem un plašo zemnieku, kā arī bezzemnieku slāni. Sākoties jaunajam 20.gadsimtam sabiedrība bija noskaņota un gatava pārmaiņām, un laikraksti lieliski pildīja savas pieprasītās funkcijas kā jaunāko ziņu nesēji, propagandas materiāls utt. Pēc 1905.gada revolūcijas lielais laikrakstu skaits noplaka. Tuvojoties Pirmajam pasaules karam atsevišķi laikraksti darbojās, informējot cilvēkus par notiekošo cenzēti un subjektīvi, bet tomēr. Savukārt Pirmā pasaules kara nobeigumā, pēc Latvijas Neatkarības proklamēšanas un jaunizdotā likuma par preses demokratizāciju un brīvību, preses plūdi atsākās un šoreiz lielākos apmēros kā parasti. Šie bija latviešu preses ziedu laiki, līdz pat Ulmaņa apvēsumam 1934.gada 15.maijā, kad atkal kā slogs izdevējiem liecās pāri Ulmaņa cenzūra un liela daļa laikrakstu beidza savu pastāvēšanu.
Periodiskais izdevums "Latviešu Avīzes" bija pirmā avīze latviešu valodā, kuru muižnieki kopā ar garīdzniekiem bija spiesti izdot, pateicoties augošajai latviešu zemnieku kustībai un sakarā ar dzimtbūšanas atcelšanu Kurzemē (1817) un Vidzemē (1819).
1822.gadā Jelgavā. "Latviešu Avīzēm" izdošanas atļauju ieguva Jelgavas ģimnāzija (Academia Petrina), kura to iznomāja mācītajam Kārlim Frīdriham Vatsonam un firmai "J. Stefenhāgens un dēls". "Latviešu Avīžu" izdošanu ierosināja vācu mācītāji savu saimnieku interesēs. Latviešu avīzes iznāca reizi nedēļā. Pirmajos mēnešos avīze sastāvēja tikai no divām 24 cm garām lapiņām, apmērām tādā formātā iespieda visas latviešu pirmās avīzes, bet drīz vien laikraksts kļuva biezāks un tam klāt nāca reliģiska rakstura pielikumi
Pirmais "Latviešu Avīžu" redaktors Kārlis Frīdrihs Vatsons avīzi organizēja kā tehniski tā ideoloģiski. Avīzes uzdevums tika formulēts ievadvārdos:
"Mēs gribam latviešu zināšanas vairot, dažas ziņas no klātienes un tālienes atnesdami, dažu labu padomu domādami, dažas gudrības izpaudēdami, ir brīžam pasmiedamies kaut ko labu mācīt un tā, cik spēdami piepalīdzēt pie arāju ļaužu prāta cilāšanas un labklāšanas. Latviešu valodu un latviešu tautu mēs no sirds mīļojam"
Kurzemes pārvalde 1823. gadā izdeva rīkojumu, ka visām pagastu tiesām obligāti jāabonē „Latviešu Avīzes”, jo tur tikšot izsludināti valdības likumi un rīkojumi. Abonēšanai atļāva no pagasta kases ņemt 2 sudraba rubļus. Daudzus gadus laikraksts saņēma 1500 rubļu pabalstu no Kurzemes Bruņniecības komitejas. 80. gados laikrakstu atbalstīja arī Kurzemes Landrātu kolēģija.
Latvieši ilgu laiku ir bijuši zināmi tikai kā zemnieku tauta, kas derīga tikai smagam darbam. Protams, tas bija izdevīgi vācu muižniekiem, kas izmantoja latviešus savtīgos nolūkos, tāpēc viņu interesēs bija saglabāt viņu zemnieku statusu. Tomēr latviešos vienmēr ir mitis kultūras gars, kas pamazām sāka lauzties uz āru un sevi parādīt.
Biju jau aizmirsis, kā lasīt veco druku (Gotiskie burti), bet atmiņa pamazām atausa :D