Tikmēr Sabiedroto izlūkdienestu vidū Čehoslovākiju vērtē kā visvājāko pretestības kustību. Trimdas valdības vadītājs Eduards Beneš uzskata, ka šī iemesla dēļ Sabiedrotie pēc kara nevēlēsies atzīt čehu prasības. Viņš liek izlūkdienesta vadītājam Františekam Moravekam sagatavot kādu operāciju Čehijā. Sākotnēji Moraveks uzskata, ka būtu jānogalina kāds augsts čehu kolaboracionists, bet šīs personas ir maz pazīstamas. Tādēļ viņš ātri aptver, ka vajadzīgo psiholoģisko efektu var panākt, nogalinot nacistu blondo nezvēru Heidrihu.
Nav vienkārši izvēlēties operācijai piemērotus kadrus. Tā kā britu Karaliskie gaisa spēki neļauj iesaistīt nevienu čehu aviācijas vienībās dienējošo lidotāju, brīvprātīgos var izvēlēties tikai starp 2500 karavīriem no čehu kājnieku vienības. Operācijai paredzētie kandidāti nedrīkst būt precējušies, viņiem jāprot lēkt ar izpletni, vīri nedrīkst nākt no Prāgas, lai viņus nepazītu. Beigās tiek izvēlēti Jans Kubišs un Jozefs Gabčiks (attēlā). Moraveks pats informē abus par paredzamās operācijas uzdevumu, sakot, ka izredžu izkļūt no Bohēmijas un Morāvijas protektoriāta pēc uzbrukuma Heidriham nebūs gandrīz nekādu. Abi diversanti no britu lidmašīnas izlec 1941.gada 28.decembrī kopā ar citu čehu aģentu grupu.
1942.gada 27.maijā uz ielas stūra Prāgā Jozefs Gabčiks un Jans Kubišs sagaida savu iespēju. Pulkstens ir 10.30 un Heidriha melnais "Mercedes cabriolet 320" parādās aiz tramvaja, kas tikko izlaidis pasažierus. Atentāta īstenotāji nopriecājas, ka mašīnā ir tikai šoferis un garais, blondais Reinhards Heidrihs ir brīvi atlaidies aizmugurējā sēdeklī. Šoferis ir spiests mazliet piebremzēt pagriezienā, kur mašīnu sagaida Kubišs un Gabčiks. kad auto ir tikai trīs metrus no Gabčika, vīrs nomet lietusmēteli, atsedz automātu un nospriež ieroča sprūdu. Taču nekas nenotiek. Automātā ir iestrēguši zaļumi vai līdzīgi netīrumi no Gabčika iekškabatas. Kamēr čehs drudžaini mēgina savest kārtībā ierocim Heidrihs liek šoferim apturēt automašīnu. Viņš bezbailīgi pieceļas kājās vaļējā mašīnā, izvelk pistoli un tēmē uz uzbrucēju. Nacistu augstmanis nospiež pistoles mēlīti, bet nekas nenotiek. Tikai tukšs klikšķis. Pistole nav pielādēta. Tieši tad Jans Kubišs uz automašīnu met vienu no granātām. Granāta nesasniedz mersedesu un sprāgst pie automobiļa labā aizmugurēja riteņa. Tomēr ar to ir diezgan: Reinhardam Heidriham mugurā ietriecas mašīnas korpusa metāla šķembas un aizmugures sēdekļa polsterējuma gabaliņi. Stāsta, ka Heidrihs pats esot meties vajāt uzbrucējus, taču drīz vien sabrucis uz ielas. Ievainoto aizved uz netālo Bulovkas slimnīcu, kur viņš ātri atgūstas, bet pēc tam nonāk komā. Pēc septiņām dienām Reinhards Heidrihs mirst no sepses. Heidriham nav lemts uzzināt Trešā reiha likteni.
