"Redzu mērķi - neredzu šķēršļus" Downs ģimenes lieta.3

Meitenei bija smagi runāt, taču viņa pastāstīja par to, kas notika 1983.gada 19.maijā. Patiesība bija šausmīga un nežēlīga. Uz prokurora Freda Krjugija jautājumu par to, kas sašāva meiteni viņa atbildēja, ka to izdarīja viņas mamma - Diāna. 

Diāna Dounsa piedzima 1955.gada 7.augustā, Fēniksā, Arizonas štatā. Diāna bija vecākā no 4 ģimenes bērniem. Viņas vecāki bija konservatīvi un stingri. Meitene neizjuta ģimenes siltumu un mīlestību bērnībā. Meitenes uzvedība pubertātes vecumā kļuva kā protests pret sabiedrībā noteiktajām normām. 14 gadu vecumā meitene nomainīja savu īsto vārdu, kas bija Elizabete uz vārdu Diāna, ar kādu viņa tālāk kļuva pazīstama ne tikai ASV valsts robežās, bet arī aiz tām. 14 gadu vecumā Diāna izmisīgi centās pievērst Stīvena Dounsa uzmanību, kurš bija divus gadus vecāks par viņu. Diānas vecākiem Stīvens nepatika, taču tas netraucēja meitenei ar viņu veidot atteicības. Pēc vidusskolas beigšanas Stīvens devās dienēt, bet Diāna izlēma mācīties koledžā. Pāris apsolija palikt uzticīgi viens otram, taču drīz vien Diānu izslēdza no koledžas par nepiedienīgu uzvedību. Neskatoties uz to, pāra attiecības saglabājās. Vienkārši baumas par Diānas uzvedību koledžā nenonāca līdz Stīvenam. 1973.gadā Stīvens ar Diānu apprecējās. Viņu kopdzīve bija pielīdzināma ellei - abi divi visu laiku strīdējās. Abu partneru nesaskaņas radās naudas jautājumu dēļ, Stīvenam bija liela neuzticība attiecībā pret Diānu. Neskatoties uz strīdiem abu ģimenē, vienu gadu pēc kāzām, piedzima meitiņa Kristija. Pēc bērna piedzimšanas attiecības abu starpā kļuva vēl saspringtākas -  Diāna jutās vientuļa un nepamanīta, nenovērtēta, Stīvenam atrašanās mājās bija pielīdzināmas mocībām. Tikai tad, kad Diāna bija stāvoklī, vīrs atļāvās izradīt mīļumu un gādību attiecībā pret savu sievieti. Divus gadu pēc pirmā bērna piedzimšanas, ģimenē piedzima otrā meitiņa -  Šerila. Bērni nespēja ģimenē ieviest mieru. Stīvens vairs nevēlējās bērnus. Kopīgu bērnu viņiem vairs nebija. Diāna krāpa savu vīru nepārtraukti. 

Kad ģimene 1978.gadā pārvācās uz Mesu, Arizonas štatā, Diāna jaunajā darba vietā paspēja atrast sev vairākus mīļākos. Diāna atkal palika stāvoklī, taču ne no Stīvena. Stīvens tā pat pieņēma bērnu un audzināja to kā savu. 1980.gadā Stīvens aizgāja no ģiemenes. Nākošos gadus Diāna pavadīja dzīvojot kopā ar dažādiem vīriešiem vai cenšoties atgriezt bijušo vīru. 

Lai nopelnītu vairāk naudas iztikai, Diāna pieteicās kļūt par surogātmāti, taču viņa neizgāja nevienu no psiholoģiskiem testiem. Viens tests parādījā, ka sieviete ir gudra, bet viņai piemīt psihopātiem raksturīgas rakstura īpašības. Šo faktu Diāna pieņēma kā komplimentu un bieži par viņu lielijās. 

1981.gadā Diāna atrada darbu vietējā pastā. Bērni bieži palika pie sievietes vecākiem, taču brīžos, kad Diāna rūpējās par viņiem pati, bērni izskatījas nekopti un nevīžīgi. Tajā pašā gadā Diānu pieņēma surogātmātes programmā. Paralēli šim svarīgajam notikumam, darbā jaunā sieviete iepazinās ar sava mūža mīlestību Robertu Nikerbockeru. Diāna pieprasīja Nikam, lai viņš pamet savu sievu, taču noguris no Diānas, viņš izbeidza attiecības ar viņu. Viņa turpināja viņam zvanīt katru dienu. Pēdējo reizi Niks ar Diānu tikās 1983.gada aprīlī. Šajā tikšanās reizē Niks paziņoja, ka viņu attiecības uz visiem laikiem ir beigušās un ka viņš nav gatavs audzināt svešus bērnus.  

Diānas dienasgrāmatā, kuru izmeklētāji atrada izmeklēšanas laikā palīdzēja noteikt nozieguma motīvu. 

Savā dienasgrāmatā sieviete rakstīja par savu mūža mīlestību un to, kā bērni traucē viņiem būt kopā. 

Pēc vairāku ekspertīžu veikšanas sievietes stāsts par noslēpumaino vīrieti cieta savu fiasko. Asins pēdas un šaujampūlvera attlieku pēdas, neatradās tur, kur viņām būtu jāatrodās pēc Diānas stāstījuma. Kā arī Diāna slēpa faktu, ka viņai pašai piederēja vairāki ieroči, 22 kalibra revolveris, ar kuru tika sašauti bērni, bet izmeklēšanas laikā viņu neatrada, bise un 38 kalibra revolveris, kuri atradās mājās. Izmeklēšanas laikā atradās liecinieks, kurš pēc stāstītā, nozieguma naktī apdzina Diānas mašīnu, kura brauca ļoti lēni, gaidot, kad bērni nomirs, kas iet pretrunā ar Diānas versiju par to, ka viņa traucās uz slimnīcu, cik vien ātri varēja. Vairāku testu rezultātā tika pierādīts, ka sieviete nespēj izjust līdzjūtību, empātiju, vainas un nožēlas sajūtu, viņai diagnosticēja psihopātiju un sociopātiju. Viņa bija kāra pēc vīriešiem, viņu uzmanības, apsēsta ar savu mīlestību, taču pret bērniem viņa izjuta pastiprinātu agresiju. 

18984.gada janvārī Diānu Dounsu arestēja un tā paša gada 17. jūnijā Diānu atzina par vainīgu un piesprieda mūža ieslodzījumu Origonas štata cietumā. Tā paša gada jūlijā viņai piedzima meitiņa, kuru viņa nosauca par Emmiju, taču vēlāk meitenīti adoptēja. Audžuģimene nomainīja meitenes vārdu un uzvārdu. 1986.gadā prokurora ģimene adoptēja Deniju un Kristiju Dounus. 

1987.gadā Diāna izdevās izbēgt no cietuma, taču drīz vien viņu saķēra un piesprieda papildus 5 gadu sodu, nosūtot sievieti uz Njudžersijas štata kolonu sievietēm. Pašlaik Diāna atrodas Vellijas štata sieviešu cietumā. 2008.gadā sieviete pieprasīja lietas pārskatīšanu, sakarā ar vēlmi samazināt cietumssodu un ātrāk iziet no cietuma, bet šai prasībai bija atteikts. 2010.gadā sieviete vēlreiz centās panākt lietas izskatīšanu, bet arī šoreiz viņai atteica. 2020.gadā lieta tiks izskatīta trešo reizi. 

Vēl līdz pat šajai dienai Diāna savu vainu neatzīst un apgalvos, ka viņas bērnus sašāvā nepazīstams vīrietis. 

Paldies, ka izlasīji rakstu! Sargā sevi!