Kad ienaidnieku kuģis, uz kura atradās Pergamonas karalis, jau bija katapultas šāviena attālumā, Hanibāls deva komandu, lai māla podi ar indīgajām čūskām tiek izšauti uz ienaidnieku. Protams, sākumā pergamonieši tikai pasmējās, jo domāja ka māla podi ir vienīgā ienaidniekam atlikusī munīcija, bet kad trauki saplīsa, viņiem vairs smiekli īpaši nenāca, jo viss kuģa klājs tika noklāts ar šņācošām čūskām.
Visi bija tik ļoti pārbijušies, ka lēca ūdenī, aizmirstot par jebkādu karošanu. Hanibāla cilvēkiem vien atlika izmakšķerēt un sagūstīt izmirkušos un līdz nāvei pārbijušos vīreļus, kuri vēl pirms dažām minūtēm bija šķituši tik vareni un neuzvarami.
