Jau vairāk nekā 5000 gadus cilvēks var veikt faktu pierakstus, veidot sarakstus un sūtīt ziņojumus.
Vēsture liecina, ka pirmā rakstība - ķīļraksts radās senajā šumeru civilizācijā Vidējos Austrumos 3200 gadus p.m..ē. , ka pierakstus veidoja uz mitrām māla plāksnītēm ar kīļa formā nosmailinātu koka irbuli..
Romieši ap pirms 3300 gadiem rakstīšanai izmantoja asu irbuli, ar kuru burtus ieskrāpēja koka tāfelītei uzklātā vaska kārtiņā.
Ap 600. gadu rakstīšanai Spānijā sāka izmantot noteiktā leņķī apgrieztu zoss spalvu, bet drīz vien ar spalvām jau rakstīja visā Eiropā.
16.gs. sākumā Anglijā tika atklātas grafīta raktuves un vilvēki ievēroja, ka ar to var lieliski rakstīt. Koka gabaliņā izveidoja kvadrātveida gropi, kurā ievietoja grafīta gabaliņu, bet virspusē uzlīmēja koka līstīti. Radās zīmulis.
1803 gadā Britu inženieris Braiens Donkins patentēja pirmo metāla rakstāmspalvu un jau ap 1850.gadu lielākā daļa cilvēku rakstīja ar metāla rakstāmspalvu, kuru iemērca tintē.
1884.gads . Lūiss Edsons Votermens izgudroja pildspalvu, kurai bija uzpildāms rezervuārs.
1868.gadā avīzes redaktors Kristofers Letems Šoulzs kopā ar saviem domubiedriem izgudroja rakstāmmašīnu.
Lodīšu pildspalvas ir visur. 1938. gadā ungāru rakstnieks Lāslo Biro patentēja pirmo lodīšu pildspalvu.
1962. gadā japāņu gleznošanas piederumu ražotāji Masao Miura un Jukio Hori izgudroja flomasteru.
Attīstoties datoriem, ap 1978. gadu rakstāmmašīnas aizvietoja teksta apstrādes datorprogrammas. ar datoru varēja uzrakstīt tekstu, izlabot pareizrakstības kļūdas, noformēt tekstu un izdrukāt to.
