Vismazākais putniņš - Bišu kolibri (Calypte helenae) tēviņš, gandrīz 6 cm garš.
Visvieglākais putns pasaulē - Bišu kolibri (Calypte helenae), sver ap 2 g.
Vislielākais nelidojošais putns - Āfrikas strauss (Struthio camelus) - augums līdz 2,8 m.
Visgarākais lidojošais putns - Indijas dzērve (Grus antigone) - līdz 2 m.
Vissmagākais nelidojošais putns - Āfrikas strauss (Struthio camelus) - svars līdz 160 kg.
Vissmagākais lidojošais putns - Āfrikas lielā Kori sīga (Ardeotis kori) - 18 kg.
Putns ar visgarākajiem spārniem - Klaidoņalbatross (Diomedea exulans) - 3,5-4 m.
Vislielākais jūras putns - Klaidoņalbatross (Diomedea exulans).
Visātrākais skējējputns - Āfrikas strauss (Struthio camelus) - 70 km stundā.
Visdziļāk nirstošais putns - Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten) - līdz 565 m.
Putns, kam ir vislielākās olas - Āfrikas strauss (Struthio camelus) - 1 ola sver ap 2 kg.
Putns, kam ir vismazākās olas - Bišu kolibri (Calypte helenae) - ola zirņa lielumā, 0,5 g. Attiecīgi - vismazākā ligzda 3 cm diametrā un vismazākais cālis.
Putns, kura cālis aug 1 cm dienā - Āfrikas strauss (Struthio camelus).
Putns ar visgarāko cāļa augšanas laiku - Klaidoņalbatross (Diomedea exulans) - cālis ligzdā uzturas 11 mēnešus.
Putns, kas nekad nav staigājis pa sausu zemi - Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri).
Vistālāk Dienvidpolā mītošais putns - Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten).
Putns, ka 10 mēnešus dzīvo tikai Antarktīdā - Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten).
Putns ar salīdzinoši vislielāko muskuļu masu - Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten).
Putns, kurš nenosalst -70 grādu aukstumā - Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten).
Putns, kurš perē olu -40 grādu aukstumā - Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten).
Putns, kurš visilgāk iztur bez ēšanas - Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten) - 4 mēnešus, pārošanās un perēšanas laikā.
Putns ar visbiezāko tauku slāni - Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten) - 3 cm biezs tauku slānis.
Putns, kam ir visvairāk spalvu - Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten) - 80 spalvas uz 1 kvadrātcentimetru.
Putns, kam ir vismazāk spalvu - Bišu kolibri (Calypte helenae) - tikai 1000 spalvas.
Putns, kas var nogalināt lauvu - Āfrikas strauss (Struthio camelus).
Putns, kura kājām ir tikai 2 pirksti - Āfrikas strauss (Struthio camelus).
Putns ar vislielākajām acīm - Āfrikas strauss (Struthio camelus), 1 acs diametrs ir 5 cm.
Putns, kurš vairoties sāk 9 gadu vecumā - Klaidoņalbatross (Diomedea exulans).
Putns, kuram nav tauku dziedzera - Āfrikas lielā Kori sīga (Ardeotis kori).
Putns, kam nav guzas - Āfrikas strauss (Struthio camelus).
Putns ar urīnpūsli - Āfrikas strauss (Struthio camelus).
„Smejošais” putns - Austrālijas zivju dzenis kukabarra (Dacelo novaeguineae), kura balss atgādina nevaldāmus histēriskus smieklus.
Putns, kurš guļ karājoties ar galvu uz leju - zeltgalvainais karājošais papagailītis (Loriculus galgulus).
Vislielākais izmirušais lidojošais putns - Argentavis (Argentavis magnificens) - svars 80 kg, augums līdz 2 m, spārnu atvēziens līdz 8 m.
Vislielākais izmirušais nelidojošais putns - Terorpuns Kelenken (Kelenken guillermoi) - svars virs 200 kg, augums ap 3 m.
Izmirušais putns ar vislielāko galvu - Terorpuns Kelenken (Kelenken guillermoi) - gandrīz 1 m gara galva.
Putns ar pirkstiem uz spārniem - Goacīns (Opisthocomus hoazin), goacīna cāļiem uz spārnu locītavām ir pa 2 pirksti.
Neparastais putns „varžmutis” - Austrālijas dzeltenbūnais pūčlēlis - Tawny Frogmuoth Owl (Podargus strigoides) - ar ļoti īsu un platu knābi, kas atgādina muti.
Putns, kura spārnus lidojumā cilvēks nevar saskatīt - Bišu kolibri (Calypte helenae). Spārni vibrē tik ātri, 80-200 reizes sekundē, ka ir praktiski neredzami cilvēka acij un izskatās kā migliņa.
Putns ar vissmalkāko dziesmu - Bišu kolibri (Calypte helenae). Dziesmai ir tik augstas skaņas, ka izklausās nepatīkami cilvēka ausij.
Putns, kam ir visātrākie sirdspuksti - Bišu kolibri (Calypte helenae) - 1260 sitieni minūtē.
Visstraujākā sirdsdarbība no visiem putniem ir kolibrijiem.
Vismazākais spārnu izpletums - 3,25 cm - Bišu kolibri (Calypte helenae).
Putns, kam vislielākās smadzenes, salīdzinot ar ķermeņa masu - Bišu kolibri (Calypte helenae).
Visātrākais putns - Annas kolibri (Calypte anna) - pikē ar ātrumu 27 m/sek un veic ceļu, kas 383 reizes pārsniedz tā ķermeņa garumu. Līdz šim par ātrāko pikētāju uzskatītais lielais piekūns (Falco peregrinus) pikē ar ātrumu 70 m/sek un veic ceļu, kas 200 reizes pārsniedz viņa ķermeņa garumu.
Putns, kurš savus mazuļus baro visretāk - 16 reizes augšanas laikā - Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten).
Lielākā zoss pasaulē - piešspārnu zoss (Plectropterus gambensis).
Visbiežāk sastopamais putns pasaulē - mājas vista (Gallus domesticus).
Putns, kam ķermeņa temperatūra ir augstākā no visiem putniem, +40 C - Bišu kolibri (Calypte helenae) , bez tam vēsās naktīs kolibri ķermenis var atdzist līdz +19 C.
Putni, kas var lidot visos virzienos, arī atmuguriski – kolibriji.
Lielākais vielmaiņas ātrums no visiem mugurkaulniekiem ir kolibrijiem.
Putni, kuru spārni var rotēt 180 grādos un kustoties zīmē astotnieku, ir kolibriji.
Putns, kurš tērē lidošanai vairāk % no savas dzīves nekā jebkurš cits putns - Bišu kolibri (Calypte helenae).
Putns, kurš par barību (ziedu nektāru) cīnās ar kamenēm un taureņiem - Bišu kolibri (Calypte helenae) .
Putns, kuru var apēst pat vardes, zivis un tropu zirnekļi - Bišu kolibri (Calypte helenae).
Putns, kurš var pāroties lidojumā - Bišu kolibri (Calypte helenae).
Putni, kurus 19.gs izbāztus nēsāja kā dekorējumu pie sieviešu cepurēm - kolibriji.
Putns, kurš nakts laikā ieiet tādā stāvoklī, kas vairāk līdzinās ziemas guļai nekā gulēšanai - Bišu kolibri (Calypte helenae).
Putns, kurš vienmēr atrodas dažu stundu attālumā no nāves - Bišu kolibri (Calypte helenae). Pamostoties no rīta tam uzreiz jāatrod barība.
Putns, kurš bija pazudis - skaitījās izmiris 50 gadus (1898.-1948.) - takahē (Porphyrio hochstetteri) Jaunzēlandē.
Mazākais zaļvārnveidīgais putns - Puorteriko todijs (Todus mexicanus) , sver 5,5 g.
Garākais Ziemeļamerikas putns – Amerikas dzērve (Grus americana).
Lielākais Ziemeļamerikas putns – Kalifornijas kondors (Gymnogypas californianus).
Vienīgais putns pasaulē, kas nekad nestaigā pa sausu zemi - imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten).
Putns, kas var kustināt katru spārnu atsevišķi, veicot straujus un pēkšņus pagriezienus gaisā – svīre (Apus apus).
Putns, kas var lidot 3 gadus, ne reizi nenolaižoties zemē – svīre (Apus apus).
Putns, kas gaisā pavada lielāko daļu mūža - svīre (Apus apus).
Putns, kas pirms dzimumgatavības sasniegšanas jūrā pavada 4-7 gadus, līdz pirmo reizi nosēžas uz sauszemes - melnuzacu albatross (Diomedea melanophris).
Putns, kas ar akmeni pārsit strausa olu - baltais grifs (Neophron percnopterus) - viens no nedaudziem putniem, kas prot izmantot instrumentus. Viņš satver akmeni knābī un met strausa olai tik ilgi, kamēr pārsit tās cieto čaulu un piekļūst sastāvam.
Vienīgie putni, kam ir peldplēve starp visiem 4 pirkstiem – pelikāni (Pelecanus ).
Indīgākais putns - divkrāsu mežačakste (jeb pitahu) (Pitohui dichrous).
Vislielākā pūce – ūpis (Bubo bubo), garums 65-75 cm, spārnu izpletums 1,55-1,65 m, svars 2,4-3 kg. Līdzās ūpim, mūsdienās vislielākā dzīvojošā pūce Austrumāzijā ir lielais zivjūpis - (Ketupa blakistoni). Tās ķermenis ir 72 cm garš, bet spārnu izpletums 1,8-1,9 m.
Vispazīstamākā, vislielākā un visizplatītākā putnu suga pasaulē – mājas zvirbulis (Passer domesticus). Pašreizējais zvirbuļu populācijas lielums pasaulē ir apmēram 500 miljoni.
Putnu suga, kas neatkarīgi no tā, kurā pasaules vietā dzīvo, dzied identiski vienādi – lauku cīruļi (Alauda arvensis).
Visinteliģentākie putni – krauklis (Corvus corax) un citi vārnu dzimtas pārstāvji. Tie ir ļoti apķērīgi, nebrīvē spēj iemācīties visādus stiķus, atdarināt dažādas skaņas un pat cilvēka valodu.
Vismazākais papagailītis pasaulē - zeltgalvas pundurpapagailis (Micropsitta keiensis).
Mazākais zvirbuļveidīgais putns pasaulē – īsastes tirānzvirbulis (Myiornis acudatus) - 5 cm, 4,5g.
„Neglītākais” putns pasaulē – marabu stārķis (Leptoptilos crumeniferus).
Vienīgais nelidojošais papagailis - kakapo (Strigops habroptilus).
Putns ar visgarāko knābi - šķēpknābja kolibri (Ensifera ensifera) (garums 15 cm kopā, putns sver 12 g), tā knābis ir garāks par ķermeni un asti kopā, vienīgais putns pasaulē šādās proporcijās.
Vienīgie putni, kas var redzēt zilu krāsu, ir pūces.
Putni, kam abas ausis nav vienādā augstumā, ir pūces un ūpji.
Putns, kurš sver mazāk nekā viņa spalvas - Amerikas ūpis (Bubo virginianus).
Putni, kas veido barus no vairāk nekā miljons indivīdiem - Āfrikas audējputni.
Putns ar vislielāko zināmo ligzdu - baltgalvas ērglis (Haliaeetus leucocephalus) Floridā, ASV. Ligzda bija 7 m augsta un vairāk nekā 3 m diametrā, bet tās masa varēja būt 3 tonnas.
Visgarākais migrācijas ceļš ir jūras zīriņiem (Sterna paradisaea). Gada laikā no ligzdošanas vietām Ziemeļpolā līdz Dienvidpolam un atpakaļ tie nolido apmēram 40 000 km.
Vislielākais plēsīgais putns pasaulē - Andu kondors (Vultur gryphus). Tā spārnu izpletums ir vairāk nekā 3 m.
Lielākais lidojošais putns Amerikā - Andu kondors (Vultur gryphus).
Lielākais nelidojošais putns Amerikā – lielais nandu (Rhea americana), liels tēviņš var sasniegt 1,83 m augstumu.
Smagākais Amerikas putns - lielais nandu (Rhea americana), lieli tēviņi sver līdz 40 kg.
Vislielākā ASV dzīvojošā pūce - Ziemeļu pūce (Strix nebulosa)
Vislielākais Latvijas putns – paugurknābja gulbis (Cygnus olor).
Vispazīstamākā gulbju suga pasaulē - paugurknābja gulbis (Cygnus olor).
Lielākie zosveidīgie putni ir gulbji, arī vieni no lielākajiem lidojošajiem putniem pasaulē (1,50 m; 15 kg).
Vismazākais Latvijas putns – zeltgalvītits (Regulus regulus), 9 cm garš.
Visretāk sastopamā ērgļu suga pasaulē - Madagaskaras Zivju ērglis (Haliaeetus vociferoides).
