Putins un Krievija. Mantojuma lieta. II3

- Viņš... ir kas? - es pats nezinu, kādēļ vaicāju šādu jautājumu.

- Viņš? Pulkvedis. Bijušais pulkvedis. Viņš bija mūsu organizācijā. Augstos posteņos. Viņš mānīja organizāciju. Par to arī viņu no organizācijas izlēdza. Lūk arī viņš aizgāja. Tāds pie mums likums. Ar varu mēs nevienu neiesaistām. Negribi - atsakies. Bet, ja esi iestājies, tad piederi organizācijai pilnībā. Kopā ar kurpēm un šlipsi...”

Kāda bija Putina dzīve Vācijā? Formāli Vācijā viņš bija ieskaitīts Padomju armijas sastāvā. Drēzdenē viņš strādāja, cieši sadarbojoties ar “Štazi” (Vācu padomju izlūkdienests, par tiem skat. filmu “Das Leben der Anderen”) ģenerāļa Vladimira (Vieni miervalži!) Širokova vadībā. Grupa izvietojās Angelika štrāsē 4, aristokrātu kvartālā. Tas nebija veiksmīgs karjeras solis, kā sacīja viens KGB oficieris “Drēzdene nozīmēja izsūtījumu”, kurš šajā pilsētā arī pavadījis piecus gadus. Drēzdeni nevarēja nosaukt par aģentūras centru, tādēļ ka šeit izvietojās tikai neliela KGB apakšnodaļa. Par viņa darba pienākumiem tur klīst visādas baumas - viena par otru eksotiskākas. “Ko tikai par mani nav sacerējuši” - sūdzējās Putins kādā no savām intervijām. Tās atsevišķās personiskās lietas, kas saglabājušias Drēzdenes KGB arhīvos, bija vai nu sadedzinātas 1989. g., vai arī pārsūtītas uz Maskavu. Pats Putins par darbu Drēzdenē izsakās tikai neskaidros mājienos.

Vladimirs Usoļcevs, kurš bija Putina bijušais kolēģis, raksturo viņu darbu tā: “Piecus gadus mēs strādājām paši nezinām priekš kam. Dabs bija ārkārtīgi reglamentēts un neefektīvs.” Ja ticam Usoļcovam, tad Putins bija mazs uzgrieznītis milzīgajā KGB mašīnā, kurš nodarbojās ar “nelegālo izlūkošanu” un “izlūkošanu, izmantojot viltotus dokumentus”, Putina pienākums bija pierunāt ideoloģiski nelokāmus Austrumvācijas pilsoņus sadarboties, un vispirmāmkārtām, no trešās pasaules valstu studentu vidus. Šiem cilvēkiem pēc tam izveidoja atbilstošu leģendu un iesūtīja uz Rietumiem. Tomēr tajā laikā viņš divreiz saņēma paaugstinājumu. Sākumā kā majors, un pēc tam apakšpulkvedis.

Tā ka, lai arī Putins intervijās mēdz ar nostaļģiju atcerēties savu dienesta laiku KGB, raksturojot savu darbību tajā kā “kaut ko līdzīgu žurnālistikai: [jo] tieši tāpat vajag iegūt informāciju”, taču viņa darbs tajā bija tomēr mazliet savādāks.

Pēc “Sächsische Zeitung” datiem, viens Putina savervētajiem tajā laikā bija kāds Rainers Zontāgs, agrāk vairākkārtīgi sodīts, dubultaģents, kurš bija kļuvis par suteneri (priekš Štazi strādāja daudzas prostitūtas), kurš KGB uzdevumā tika iesūtīts vienā no rietumvācu labēji radikālajām organizācijām. Pēc tas ticis atrasts nogalināts Minhenē, mīklainos apstākļos.

Taču nebūtiskais solis karjerā, viņa privātajā dzīvē tas bija solis uz priekšu.

Ar sievu Ludmilu, ar kuru viņš bija apprecējies 1983. g. un pirmo meitu Mašu, kas dzimusi 85- tajā, no šaura vecāku dzīvokļa Ļeņingradā viņš pārvācās uz plašu trīsistabu dzīvokli bloku mājā Angelika-štrāsē, meža malā.

Kā vēlāk stātīja Putina sieva: “Dzīves līmenis tur bija daudz augstāks, kā pie mums, un preču asortiments daudz bagātāks”. Putins tajā laikā saņēma arī labu atalgojumu - 1800 austrumvācu markas. Viņiem tur piedzima otra meita 1986. g.

Vienīgi pēc britu laikrakstā Daily Mail uzpeldējušās informācijas, personiskā dzīve viņa sievai Ludmilai nebija parāk rožaina. Atrastajos “Štazi” arhīvu failos, kuri saturēja Putinu ģimenes dzīves aprakstu, pēc aģenta liecībām, kuru bija savervējuši vācu specdienesti KGB iekšienē, kāda tulce no Baltijas, dokumentos minēta kā Lenhena Š. (Ļenočka) kļuva par Ludmilas Putinas draudzeni, un vairākkārtīgi viņu apmeklēja. “Lenhena, kuru sauca par “Balkonu” (dēļ viņas lielajām...) , kļuva par Ludmilas “plecu” , pie kuras izraudāt asaras par sava vīra neuzticību”. Pēc “Štazi” datiem Putina sieva stāstīja viņai par “vardarbību mājās” no vīra puses, un viņa “biežajām seksuālajām saistībām ārpus mājas”.

Pēc vācu avīzes Bild datiem, šī informācija tika uzieta, kad tika vākti materiāli par “Štazi” iefiltrēšanos “KGB ģenerālštābā” .

Tā, ka ja, šāda informācija ir patiesa, un tā diezgan labi iekļaujas Putina CV, kur vardarbība bērnībā izvēršas par vardarbību mājās (“sit, tātad mīl” - iz krievu folkloras) un viņa tagadējais Alfa-tēviņa tēls lieliski saskan ar viņa iespējamiem vaislas izgājieniem Drēzdenē.

1987. g. Putins, kopā ar daudziem citiem KGB pārstāvjiem it kā esot ticis apbalvots ar bronzas medaļu par “Izciliem panākumiem Austrumvācijas Tautas armijas labā.”, taču ar šo balvu padomju oficierus pagodināja tikai ekskluzīvi par godu Oktobra revolūcjas sepiņdesmitgadei. 1988., g. Putins tika apbalvots ar bronzas medaļu “Par nopelniem” no Austrumvācijas Valsts drošības ministrijas, kaut arī nekādu nopelnu viņam tur it kā nebija.

Pēc versijas, kuru savā intervijā izklāstīja pats Putins 2000 g. sākumā: “Kad 1990. g. janvārī mēs atgriezāmies no Vācijas, es vēl paliku strādāt organizācijā, bet sāku klusām domāt par rezerves airodromu.” Taču pēc citas versijas, kas izklāstīta «Новый Петербург», 24 decembrī 1998, “Putins tika atgriezts uz Ļeņingradu pirms laika, kā kā “ticis pieķerts nesankcionētos kontaktos ar pretinieka aģentūras tīklu”. Kāds vārdā nesaukts, atvaļināts KGB darbinieks saka: “Putinu izvāca no Vācijas un nozīmēja darbojošos rezervē par nesankcionētiem kontaktiem. Viņam, saistībā ar to, protams bija zināmas grūtības. Tādēļ ka no organizācijas tajā laikā tik viegli negāja prom.” Kādas bija šīs grūtības, mums nenoskaidrot, taču varam pieņemt, ka vieglības tās nebija, taču tas jau bija Perestroikas laikā, un iespējams, ka viņa atklātās saistības ar Rietumiem tika pieņemtas kā zināma priekšrocība, un, pēc viņa tālākās virzītās karjeras spriežot, viņš tika tālāk virzīts visai mērķtiecīgi. Krievijas orgānos kadri nevirzās paši pa karjeras kāpnēm - tos virza savējo loks. (pēc Rezuna).

Spriežot pēc viņa kaimiņu atmiņām, kuri dzīvokļus ieguvuši vienlaicīgi ar viņu Vladimirs Putins atgriezās Ļeņingradā, 1987. g., vasarā.

1987. - 1990 g. viņš arī minēts Ļeņingradas valsts universitātes “ prorektora palīga kontaktos ar rietumvalstīm” amatā. Bijušais KGB ģenerālis Oļegs Kalugins Putina pienākumus universitātē noteica kā “KGB rezidents”. “Starptautiskās saistības” ietvēra ārzemnieku apmācību, un savā amatā Putins kūrēja universitātes ārzemju studentus un aspirantus.

Cilvēktiesību aizstavja Valērija Terehova grāmatā “Мой век” , parādījās kāds foto, kurā it kā Putins kūrē Demokrātiskās Apvienības līdera Valērija Terehova arestu 1989. g martā”, kuru tas esot saņēmis no paša Terehova, kurš miris 2007. g., Arī viņš pats piedalījies šajā Ļeņingradas mītiņā, un personīgi redzējis, kā nākamais Krievijas prezidents Putins personiski deva rīkojumus KGB darbiniekiem, kuri arestēja protesta akcijas dalībniekus.