Cīņai Sveiks!
Sodien, es nolēmu izveidot rakstu par vienu no lielākajiem Latvijas patriotiem un nacionālistiem. Par cilvēku, kurš nežēloja sevi, lai latvieši beidzot izrautos no boļševiku un vācu izveidotājām verdzības važām. Par cilvēku, kurš neatkāpās no savām idejām, principiem pat tad kad naidnieks viņu bija noķēris.
Raksts būs par pietiekami nenovērtēto Latvijas patriotu un strēlnieku - Pulkvedi Briedi.
Pulkvedis Briedis, jeb īstajaā vārdā, Frīdrihs Briedis piedzima 1888. gada 23. jūnijā, Andreja un Jūlijas Briežu ģimenē, Vitebskas guberņā, Krievijas Impērijā (Šodienas Baltkrievija). Viņa vecāki neilgi pirms viņa piedzimšanas 1882. gadā bija izceļojuši no Vidzemes guberņas. Mācījās Lavšas pagastskolā un evaņģēliski luteriskajā draudzes skolā Vitebskā, tad turpināja mācības Daugavpilī, kur apguva latviešu valodu. Šķiršanās dēļ ar savu mīļoto Briedis nopietni apsvēris domu iestāties pareizticīgo klosterī, īsu brīdi mācījās mērnieku skolā. 1905. gada nodevēju revolūcijas atplūdu laikā 1906. gadā atgriezās Daugavpilī un nolēma stāties Vladimira karaskolā, Pēterburgā (TOriez Krievijas galvaspilsēta). Izcilo taktisko spēju dēļ jau vecākajā kursā tika iecelts par virsseržantu. Karaskolu beidzot, 1909. gadā ieguva podporučika pakāpi. Pēc karaskolas beigšanas dienēja 99. Ivangorodas kājnieku pulkā Daugavpilī. 1910. gadā saņēmis 3 godalgas šaušanā. 1912. gadā ieguva proručika pakāpi un tika iecelts par rotas komandieri. 1914. gadā viņš ieguva tiesības piedalīties konkursa pārbaudījumos Pēterburgas Kara akadēmijā, tomēr šos plānus izjauca Pirmā pasaules kara sākšanās un vācu karaspēka ieiešana Krievijas Impērijas, arī šodienas Latvijas, teritorijā.
Sākotnēji darbojās armijas daļās ārpus šodienas Latvijas teritorijas. Pirmā pasaules kara sākumā piedalījās kaujās Austrumprūsijā (šodienas Ķaļiņingrada, Krievijas Federācija), veikdams pārdrošus izlūkgājienus. Pēc viena no tiem viņš saņēma Jura Zelta zobenu, uz kura bija rakstīts “Par drošsirdību”, vēlāk saņēma arī Vladimira ordeni. Līdz ar Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanos kļuva par rotas komandieri 1. Daugavgrīvas strēlnieku bataljonā, kuru komandēja Rūdolfs Bangerskis. Viņa karavīri cīnījās pie Misas upes, Ķekavas, Plakanu un Veisu mājām. Ķekavas kaujā 1916. gada martā Briedis ar savu rotu cīnījās netālu no Bauskas šosejas pie Ručku mājām. Strēlnieki te cieta lielus zaudējumus, Briedi ievainoja žoklī. 1916. gada beigās un 1917. gada sākumā Ziemassvētku kauju laikā pulkveža Brieža 1. bataljons cīnījās Tīreļpurvā. Smagajās kaujās Briedi ievainoja otrreiz, šoreiz elkonī.
1917. gada Februāra revolūcijas, pēc kuras sekoja armijas sabrukums un latviešu strēlnieku piesliešanos boļševikiem, Frīdrihs Briedis sagaidīja hospitālī. Pēc ārstēšanās uzreiz tika arestēts, taču izbēga no ieslodzījuma un devās uz Krieviju. Tur kļuva Latviešu Nacionāldemokrātijas Partijas biedrs un iesaistījās esera Borisa Savinkova izveidotajā "Dzimtenes un brīvības glābšanas savienībā", kurā apakšpulkvedim Briedim tika uzticēta izlūkošana, pretizlūkošana un antiboļševistiska patiesības pizplatīšana latviešu strēlnieku vidū. Vadīja sacelšanos pret boļševikiem pie Volgas Ribinskas apvidū.
Arestēts 1918. gada 23. jūlijā. 1918. gadā Maskavā, naktī no 27. uz 28. augustu nošauts kā Balto (Caram uzticīgās armijas) kontrrevolucionārās kustības organizators. Pēc nāves par varonību Ziemassvētku kaujās apbalvots ar visu šķiru Lāčplēša Kara Ordeni.
Man ir kauns par savu valsti, un viens no iemesliem, ka mēs negodinam un nepieminam tādus varoņus kā Pulkvedi Briedi. Viņš ir viens izcilākajiem piemēriem, ka pat nāve, nevar piespiest cilvēku mīlēt savu zemi.
Reiz pienāks diena, kad Latvija, par kādu sapņoja Briedis, Kalpaks, Ulmanis un citi patrioti, kļūs par nacionālu, pilnībā demokrātisku un SUVERĒNU valsti!
Ja kādam/-ai gribas vēl vairāk uzzināt par šo izcilo strēlnieku komandieri, internetā var atrast daudz:
http://www.tevijassargs.lv/ts/muzibas-skartais-pulkvedis-briedis/
https://www.historia.lv/raksts/pulkvedis-briedis-ka-pulka-komandieris
"Viņš ir viens izcilākajiem piemēriem, ka pat nāve, nevar piespiest cilvēku mīlēt savu zemi." - kaut kāds neloģisks teikums. Prasās vārds "pārstāt" pa vidu vai kas tamlīdzīgs. Un man ir aizdomas, ka katrs no beigās piesauktajiem sapņoja par savādāku Latviju. P.S. Par to, ka strēlnieki un Briedis ir diezgan aizmirsti tam gan piekrīu. Tomēr tas ir arī saprotams, jo viņi ir neērti neatkarīgās Latvijas kontekstā (liela daļa no viņiem pieslējās sarkanajiem un palīdzēja veidot jauno režīmu, kas tad pašus viņus pēc tam iznīcināja un iznīcināja arī Latviju).
P.P.S. Briedis, ja nemaldos, latviski esot runājis ar grūtībām.
