13. man tad ir ļoti daudz nierakmeņi
15. Uz mani tas darbojas tieši pretēji,man ir niktofīlija (mīlu tumsu,jūtos ērti naktīs,rodas miera sajūta..) Bet nu tas protams kā kuram.
Tāda sajūta, ka pusi pats esi novērojis, un tiem nav psiholoģisko pētījumu pamata. Nekas dziļš un ieinteresējošs.
14. tu man atgādināji par to ka sen senos laikos, es ik pēc 5 min skatījos vai mans raksts ir apstiprināts :D
Paņēmu un paskatījos uz marihuānu , atrisinājās problēmas, noliku viņu.
Tā nu es daru
9. - kurš ir izdomājis, ka marihuāna palīdz risināt uzdevumus, kas prasa "augstu intelektuālo izturību"?
Nu neglaimojiet zāles pīpētājiem. Pietiekami daudz adekvātu viedokļu par šo ir dzirdēts lai secinātu, ka zāle nav nekāds brīnumlīdzeklis.
Zālei esot divu veidu efekti - pirmais tas, ka kaut ko gribas konceptuāli padomāt "priekš kam man tas vispār vajadzīgs", "uz ko vajadzētu tiekties" un tā tālāk. Konceptuāli apdomāt, bet NE reāli kaut ko realizēt. Tikai pafilozofēt. Tādā noskaņojumā cilvēki uzsākot kaut ko un pametot pusratā lietas, kas ienākušas prātā.
Otrais - īstermiņa atmiņa ciešot. aizmirstoties lietas, kas bija jāzina. Nu ko tu programmēšanā izdarīsi, ja aizmirsīsi mainīgo nosaukumus vai koda struktūru?
Te piemērs:
I can remember being high in my music studio, sitting in front of my sampler, and completely forgetting how to operate the damn thing. I can't imagine coding while high, or even days after being high. As with many undesirable side effects, the reduction in short-term memory lingers long after the high has faded. When it comes to programming I need every neuron to be functional, period.
Es esmu programmējis lietas, ko darbā vajadzēja, bet ko ļoti-ļoti negribējās darīt. Nu gari, monotoni, nepateicīgi, piņķerīgi darbi, ko klientam vajag un kas jau kavējas, jo prasības ir izaugušas līdz debesīm un dedlains arī ir klāt - ļoti nomācoši. Tad esmu darba dienas beigās bezmaz aiz izmisuma dzēris glāzi martini vai alu (nedaudz, ne vairāk par 0.3l alus), lai aizdzītu to nogurumu, lai varētu atkal bez pretīguma paskatīties uz to kodu, jo VAJAG uztaisīt. Un reizēm tas tiešām palīdz - var ar svaigāku galvu paskatīties un turpināt kādu brīdi. Alkohols ir palīdzējis arī tad, kad sesijā pilnīgi nav saprotams, kā to darbu uztaisīt - kad kaut kas nav saprotams, bet ļoti vajag, lai darāmais ieinteresētu. Protams, pārdozējot atkal visa produktivitāte vējā un atliek tikai iet gulēt. Un visbiežāk tā arī ir - uzmācas nogurums un negribas vairs neko skatīties. Alkohols palīdz reizēm, bet reti un tas nav tā vērts.
Zālei VARĒTU būt līdzīgs efekts - it sevišķi ņemot vērā, ka daži zāles pīpētāji ir aprakstījuši, cik ļoti viņiem uzpīpējot sākuši interesēt visādi sīkumi. Piemēram, norēķinoties par taksi, var bez problēmām saskaitīt naudu. Bet taksistam atdot var banknoti tikai pēc tam, kad tā banknote izpētīta sīki un smalki 10 minūšu garumā (varat iedomāties, ko taksists tādā brīdī domā). Tādā noskaņojumā var saskaitīt aizkaru caurumiņus. Bet vai tas ir intelektuāls darbs?
Vārdu sakot, ja gribat regulāri darbināt smadzenes, tad programmētājiem sevi ilgtermiņā ir pierādījušas pastaigas svaigā gaisā, kad jūti, ka vairs nedomājas. Un kafija un kāda trance mūzika. Un arī pēc aktīvas izbraukāšanās vasarā ar riteni (kaut 20min vakarā) sajūta ir baigi foršā un bieži vien var turpināt kodēt
Un galu galā - ja gribat, lai galva strādātu, izgulieties un pa dienu dzeriet ūdeni. 9h paguļot astoņu standartstundu vietā, var just, ka daudz kas sanāk vieglāk. Un nepārēdieties pusdienās, jo tad galva atslēdzas un nevar baigi padomāt. Un tādā veidā veselīgi var dienas laikā mierīgi izdarīt visu DAUDZ labāk nekā mēģinot sevi piebāzt ar zāli vai alkoholu un cerēt, ka nu tik būsi ģēnijs. Zāle un alkohols NAV ilgtermiņa risinājumi, tie visu tikai čakarē, pat ja izdodas vienā mirklī kaut ko labāk izdarīt.
Šeit ir diskusijas par zāles utml tēmu, kur ir sakarīgi programmētāju viedokļi:
http://www.itworld.com/it-management/311962/do-drugs-help-programmers
http://science.slashdot.org/story/12/11/08/1716244/do-recreational-drugs-help-programmers