Šoreiz pievērsīšos plānam "Barbarosa". Visiem ir zināms, ka šis plāns tika īstenots 1941. gada vasarā, kad Vācijas armija uzbruka neko nenojautušajai (?) PSRS un samala miltos tās regulāro armiju, iekarojot milzīgas platības un principā sagraujot Sarkanās Armijas militāri- tehnisko potenciālu kara sākuma periodā. Tomēr, paliek neatbildēts jautājums- kas izraisīja šādu, škietami neizprotamu Vācijas lēmumu atkal karot divās frontēs? Kāpēc PSRS armija tika tik ātri sagrauta? Kas notika ar PSRS tanku un lidmašīnu tūkstošiem? Uz šiem jautājumiem atbildes būs šajā rakstā.
1. Hitlers paniski baidījās no kara divās frontēs (ņemot vērā Vācijas 1. pasaules kara pieredzi), taču tomēr izšķīrās par uzbrukumu PSRS, vēl nebeidzot karu ar Lielbritāniju. Jā, šajā laika posmā likās, ka Lielbritānijas sakāve ir laika jautājums, taču, no otras puses- izgāzās arī mēģinājums iekarot gaisa kundzību virs Britu salām, tātad, tas, ka karadarbība ar britiem vēl būs, bija vairāk kā skaidrs. Krievu autors V. Suvorovs izvirza visai ambiciozu hipotēzi- PSRS gatavojās uzbrukt Vācijai, kas, savukārt, piespieda Vācija veikt paātrinātu plāna Barbarosa īstenošanu. Kas ir šīs hipotēzes pamatā?
2. Hipotēze par to, ka PSRS gatavojās veikt uzbrukumu Vācijai, balstās uz vairākām lietām:
a) PSRS armija tika izvietota gar pašu tās robežu, koncentrēta vairākos milzīgos karaspēka grupējumos. Ja armija prognozē aizsardzības kaujas, tā tiek izvietota tālu no robežas, nocietinātos apvidos, nevis pie pašas robežas un bez jebkādiem nocietinājumiem. Savukārt, ja armija gatavojas uzbrukt, tā tiek izvietota ļoti tuvu robežai un koncentrēta spēcīgos formējumos.
b) Armija, kas gatavojas aizsargāties, nekad nenovietos savus lidlaukus un lidmašīnas 30-80 km no robežas. Armija, kas gatavojas uzbrukt, novietos savus lidlaukus un eskadriļas pēc iespējas tuvāk. Sarkanās armijas eskadriļu maksimālais attālums no robežas bija nepilni 100 km, liela daļa no tām atradās krietni tuvāk.
c) Armija, kas gatavojas aizsargāties, veido spēcīgas nocietinājumu sistēmas. Sarkanā armija 1941. gada pavasarī demontēja Staļina līniju un... neuzcēla neko citu vietā.
d) Nevienam (!) Sarkanās armijas komandējošam virsniekam nebija ne mazākās nojausmas, kāda ir valsts kopējā stratēģija aizsardzības karam. Jo- tādas NEBIJA. Jā, PSRS nebija aizsardzības kara stratēģijas, bet bija vesels kalns ar uzbrukuma stratēģijām...
e) Likteņa ironija- īsi pirms kara sākuma Sarkanā armija īstenoja manevrus, kuros piedalījās "zilā" (vācieši) un "sarkanā" (krievi) komanda. Uzminiet, kas uzbruka un kas aizsargājās?
d) Iespējams, visbūtiskākais arguments- armija, kas atrodas miera stāvoklī vai paredz aizsardzības karu, savus tankus un bruņumašīnas turēs dziļā rezervē, pretuzbrukumu vajadzībām. Taču Sarkanās armijas tanki atradās turpat, kur lidmašīnas, artilērija un karavīri- pie pašas robežas...
Lai kā arī tur būtu, plāns Barbarosa tika veiksmīgi īstenots, mēneša laikā sakaujot un iznīcinot lielāko daļu Sarkanās armijas. Tiesa, Krievijas milzīgās cilvēku rezervers nozīmēja tikai to, ka īstās cīņas atsākās jau pie Maskavas un Staļingradas. Jāpiebilst, ka Sarkanās armijas zaudējumi 1941. gadā bija graujoši- zaudēti miljoniem karavīru, desmitiem tūkstošu tanku un lidmašīnu. Precīzi skaitļi nav zināmi vēl šodien, jo atšķiras Krievijas un ārvalstu ekspertu sniegtā informācija, tiesa, visi eksperti kā viens apstiprina to, ka 1941. gada vasaras kaujas Sarkanajai Armijai bija vērtējamas kā traģiskas..
