Pirms simt gadiem Latvijā…30

5.februāra vakarā, ap plkst.21 notika iespējams pirmā ūdensvada avārija- Baltezera ūdensvads tika uzbūvēts tikai pirms 10 gadiem. Aiz Juglas ezera tilta pārplīsa ūdens truba un ūdens izskaloja divas trešdaļas no šosejas. Apsekojot avārijas vietu tika noskaidrots, ka cauruļvads sliktā pamata dēļ pārlūzis savienojuma vietā. Pilsētnieki nekādas neērtības neizjuta, jo līdz rītam tika pieslēgts jau iekārtotais dublējošais ūdensvads.

24.februārī Rīgā Vācu amatnieki biedrības zālē ar stundu garu priekšlasījumu uzstājas Dienvidpola sasniedzējs, leģendārais norvēģu polārpētnieks Roalds Amundsens. Lai arī cenas uz pasākumu bija ‘’sālītas’’, interesentu netrūka un zāle bija pārpildīta. Stāsts par 1911.gada polāro ekspedīciju tika papildināts uz ekrāna projicētiem attēliem. Rīdziniekus gan nedaudz pārsteidza varoņa uzvedība pēc uzstāšanās, kad tas strauji pazuda no skatuves un ignorēja sveikt gribētājus.

Februārī tiek veiktas izmaiņas Rīgas Zoodārza iekšējās kārtības noteikumos. Ar 1.martu tiek pārtraukta ‘’barības vielu pārdošana priekš kustoņiem’’ un personālam dota pavēle stingri uzraudzīt, lai apmeklētāji nebarotu dzīvniekus. Šis aizliegums ir spēkā vēl šodien, bet gan tad, gan šodien atrodas vēl tādi, kuri to tomēr dara un sagādā galvas raizes Zoodārza darbiniekiem un vēdergraizes dzīvniekiem.

14.martā tiek pieņemts īpašs likums par pasu izsniegšanu zemnieku sievām. „Pagastu valdēm dots rīkojums izdot zemnieku sievām atsevišķas pases, neskatoties uz viņu vecumu un bez vīra atļaujas, sakarā ar jauno, 14. marta š. g., likumu. Bez tam šis likums dod precētām sievietēm, kuras dzīvo no vīra atsevišķi, tiesību saņemt pasi arī no vietējās policijas.” Tas manāmi cēla laucinieču pašapziņu un ja vīrs slikti uzvedās varēja aizmukt pat uz ārzemēm.

1902.gadā sākas jauna Dzelzceļa tilta pār Daugavu Rīgā projektēšanas darbi. Vecais Dzelzceļa tilts, kuru uzcēla 1872.gadā, savu laiku bija atkalpojis un vairs neatbilda tā laika prasībām. 1914.gada 8.aprīlī jaunais tilts tiek svinīgi atklāts - tam ir ne tikai sliedes vilcieniem abos virzienos, bet arī joslas pajūgu braucējiem un kājāmgājējiem. Interesanti ir tas, ka sākotnēji, lai nodrošinātu kuģošanu, tilta labā krasta malējo laidni varēja pacelt. Šim nolūkam tiek izmantoti divi elektromotori. Vācu armija atkāpjoties no Rīgas tiltu uzspridzina. Lai atjaunotu dzelzceļa darbību tiek uzcelts pagaidu koka tilts, bet 1955.gadā tilts tiek atjaunots pilnībā.

14.aprīlī Rīgas ielās izbrauc pirmā ielu laistāmā mašīna. Sētnieki ir sajūsmā- viņiem viens darba pienākums mazāk. Tas gan tikai tiem, kuri uzkopa pilsētai piederošās teritorijas. Šim nolūkam tika pielāgota ‘’Daimler-Benz” kravas automašīna- kravas kastē tika ievietota ūdens tvertne, sūknis un piemontēta laistāmā sistēma. Ziemā šo aprīkojumu izņēma un auto varēja izmantot kā parastu kravenieku. Šis auto sekmīgi kalpoja līdz 1930.gadam, kad beidzot pilsēta iegādājās jaunu, specializētu autocisternu.

Jūrmalnieku, bet galvenokārt jau vasarnieku, ērtībai tika atvērta jauna pieturvieta uz Rīgas –Tukuma dzelzceļa līnijas- Karlsbāde II. Stacijas sākotnējā ēka saglabājusies līdz mūsdienām un no 1939.gada pieturvietas nosaukums ir Melluži.

Tvaikoņa ‘’Saratov’’ vārds visbiežāk tiek pieminēts runājot par 1919.gada notikumiem Latvijā. Bet pirms I Pasaules kara šis tvaikonis uzturēja regulāru satiksmi starp Liepāju un Hallu Lielbritānijā. Tieši ar šo kuģi daudzi dodas labākas dzīves meklējumos. 1914.gadā pieprasījuma dēļ šie reisi tiek slēgti.