Simts gadi var šķist milzīgs laika posms pat valsts dzīvē. Bet pāršķirstot tā laika avīzes nākas secināt, ka simt gadu laikā ir kardināli mainījušies ārējie apstākļi, bet paši cilvēki nav mainījušies. Pirms simt gadiem tāpat kā šodien bija neapmierinātībai ar sabiedrisko transportu- Jaunjelgavā kāds saniknots pasažieris izdemolē tvaikonīti, policisti tāpat kā mūsdienās ‘’nerunā skaidru valodu’’ un līķi maisā nosauc par ‘’cilvēkam līdzīgu nastu’’, sastopami arī tādi elementi kā pedofili- kādā Palsmanes Ķemju pagasta skolā viens tāds tipiņš iekārtojas darbā par skolotāju, lai būtu tuvāk saviem upuriem, un tikai pēc kādas skolnieces izvarošanas tiek ieraudzīta viņa ‘’patiesā seja’’, jūrmalnieki satraucas par Jomas ielas veikalnieku un krodzinieku negausību cenu celšanā, Masāžas saloni tiek dēvēti par ‘’izvirtuļu ligzdām’’, daudzi latvieši devās peļņā uz ārzemēm- Luksemburgā izveidojas liela latviešu kopiena.
Tas tā ievada pārdomām, bet tagad par nopietnākiem notikumiem un pasākumiem pirms 100 gadiem.