Pirms simt gadiem Latvijā…30

Vai 56 gadu vecumā var spēlēt Baibiņu no Raiņa ‘’Pūt, vējiņi’’? Var! To Jaunā Rīgas teātra vasaras viesizrādēs pierāda pirmā izcilā latviešu aktrise Dace Akmentiņa. Tā bija viņas pirmā un vienīgā loma Raiņa lugās.

13 jūnija rīta agrumā Ventspils ostā starp moliem nolaidās trīs kara hidroplāni no Liepājas. Vakarā aviatori veica vairākus lidojumus gaisā un demonstrēja arī pārvietošanos pa Ventu un jūru. Uz neparasto šovu bija sapulcējusies milzum daudz publikas. Daudzi ventiņi saviem bērniem un mazbērniem varēja stāstīt, ka redzējuši kā cilvēks pa gaisu laižas.

6.jūlijā gan braukšus, gan kājām tūkstošiem skatītāju un sportistu dodas uz Rīgas hipodromu. Tur paredzēta II Viskrievijas olimpiādes atklāšanas parāde. Pēc neveiksmīgās Krievijas komandas starta 1912.gada Olimpiskajās spēlēs Stokholmā (Krievijas sportisti ieņēma 17 vietu 18 valstu konkurencē) tika nolemts rīkot pašiem savas Olimpiskās spēles. Pirmās
Notika Kijevā un nu bija kārta Rīgai. No lielākajām impērijas pilsētām sabraukušie 800 ‘’sportsmeni’’ sacentās 12 sporta veidos. Latviju pārstāvēja Rīgas, Liepājas, Ventspils un Jelgavas sportisti. Latviešiem veicās ļoti labi- rīdzinieki ar izcīnītām 34 zelta medaļām ierindojās otrajā vietā aiz maskaviešiem.

31.jūlijā Krievija impērija gatavojas karam un izsludina vispārējo mobilizāciju. Tā attiecas arī uz Latvijas teritoriju. Kara laikā notika septiņi iesaukumi cara armijā un vairāk kā 100 tūkstoši latviešu devās karot cariskās Krievijas armijā.

2.augustā karš ienāk Latvijā.
Liepājnieki baudīja pludmales jaukumus un tikai retais pievērsa uzmanību divām dūmu strūkliņām pie apvāršņa. Lielāku uzmanību to īpašnieki pievērsa tikai tad, kad jau pietuvojās pilsētai. Tie bija divi vācu vieglie kreiseri "Augsburg" un "Magdeburg’’. Nonākuši pret pilsētu tie apstājās un pāri jūrai nogranda sprādzieni.  Tad tie dodas uz Karostu un atkal nogrand sprādzieni. Pilsētā tiek bojātas vairākas ēkas un noliktavas. Karš kļūst par realitāti.

19.augustā trīs vācu mīnkuģu desants mēģina sagrābt Užavas bāku. Cara armijas robežsargi atsit uzbrukumu, bet bāka lielgabalu apšaudē tomēr tiek sagrauta.

Spēcīgu apšaudi Liepāja piedzīvo arī novembrī. Tiek apšaudīta bāka, dzelzceļš un Karostas teritorija. Tiek sapostītas apmēram 100 ēkas un ir pirmie cilvēku upuri. Iedzīvotājos ir liela neizpratne, vai krievu karaspēks pilsētu aizsargās vai nē. Jūrā tika izliktas mīnas un ostu aizsprostoja, nogremdējot sešus vācu tirdzniecības kuģus (tie Liepājā bija ienākuši vēl pirms kara un tur arī palikuši). Taču krasta nocietinājuma bastioni tika uzspridzināti. Daudzi liepājnieki dodas bēgļu gaitās.

Pilns Saules aptumsums ir iespaidīga dabas parādība un katru gadu notiek vienu vai divas reizes. Bet ne visās vietās tas ir redzams. 21.augustā tas bija redzams Latvijā. Lai arī mūsu zemīte nav nekāda dižā, bet nākamais pilnais Saules aptumsums 1954.gada 30.jūnijā bija redzams tikai pašos dienvidrietumos. Bet nākamais būs tikai 2142.gadā. Tā vismaz tiek prognozēts!