Piramīda būvēta no iekšpuses
Jau sengrieķu zinātnieki izvirzīja pirmās hipotēzes par to,kā ēģiptieši savulaik uzcēluši Heopsa piramīdu,kas aptuveni 4000 gadu bija pasaules augstākā būve.Tomēr ikvienai no šīm teorijām piemita būtiski trūkumi,un daudzi tās apšaubīja. Tagad franču arhitekts Žans Pjērs Udēns piedāvā savu jaunu skaidrojumu,kas,pēc vairāku speciālistu domām,varētu būt visnotaļ ticams......
1.Žana Pjēra Udēna jaunā hipotēze vēsta,ka piramīda ir celta no iekšpuses,pa iekšēju spirālveida rampu nogādājot akmeņus līdz pašai augšai.Rampa bija veidota aptuveni septiņus procentus slīpumā,un tajā bija ieklātas koka sliedes,lai tonnām smagos akmens bluķus varētu vieglāk uzvilkt.
Piramīdu stūros,kur rampa mainīja virzienu,bija vaļēji laukumi,un tur novietotie ceļamkrāni pagrieza bluķus par 90 grādiem. Piramīdas uzcelšanai ēģiptiešu būvinženieri izmantoja garu ārejo rampu.
Heopsa piramīda Gīzā ir celta no vairāk nekā 2 000 000 akmens bluķu. Katrs no tiem svēra apmēram 2,5 tonnas.Tik daudz mums šodien zināms,bet vēl arvien nav skaidrs,kā senajiem ēģiptiešiem milzīgos akmeņus izdevās pacelt 146,5 metru augstajā kapa piemineklī,kas aptuveni 4000 gadus bija augstākā cilvēka rokām darinātā būve pasaulē.
2. Jau vairākus gadus tūkstošus un simtiem zinātnieku un citu entuziastu ir centušies rast atbildi uz šo jautājumu,bet neviens tā arī nav ticis skaidrībā par šo jautājumu. Viens otrs pat uzskata,ka šis darbs bijis cilvēkam nepaveicams un ēģiptieši palīdzīgu roku snieguši dievi vai celtnieki no citām planētām.
Vienīgi franču arhitekts Žans Pjērs Udēns tagad izvirsa hipotēzi-piramīda celta no iekšpuses uz ārpusi,milzīgo akmens bluķu pārvietošanai izmantojot iekšēju spirālveida rampu,kas atradusies zem ārsienām.
3. Pēc 8 gadu darba Žans Pērs Udēns 2007,gada pavasarī bija gatavs iepazīstināt ar savu hipotēzi.
Izvērtējot iespēju, ka būvdarbos izmantota frontāla gandrīz divus kilometrus gara rampa, Udēns aplēsis, ka tai būtu bijis vajadzīgs tikpat daudz akmens bluķu kā pašai piramīdai, turklāt augšējā daļā tā būtu pārāk stāva. Viņš secinājis, ka šāda rampa varētu būt izmantota tikai piramīdas pamatnes būvei.
Savukārt vītņveida rampa piramīdas ārpusē būtu traucējusi pārskatāmībai, apgrūtinot precīzas formas radīšanu. To būtu grūti nostiprināt tā, lai paliktu pietiekami daudz telpas, kur strādāt.
"Ēģiptieši izcēlās ar lielu precizitāti un taupību. Mūsdienās tiek lietots jēdziens "ilgtspējīga attīstība", bet tie bija ēģiptieši, kas to izdomāja. Viņi darbojās saprātīgi un neizšķērdēja velti ne vienu vienīgu akmeni," sacījis Udēns.
Franču arhitekts uzskata, ka radis skaidrojumu vēl vienai mīklai, kas saistīta ar piramīdas galveno galeriju, - proti, viņaprāt tajā varēja novietoties milzīgs atsvars, kas bija nepieciešams, lai uzvilktu piecas 60 tonnas smagas granīta sijas, kas pārsedz valdnieka kameru.
Viņš domā, ka, strādājot ar šādām tehnoloģijām, piramīdas celšanai nebija vajadzīgi vairāk par 4000 cilvēkiem, lai gan vēsturnieki savulaik lēsuši, ka šo darbu varēja paveikt tikai aptuveni100 000 cilvēki.
Pēc Udēna teiktā, viņš nejūt bažas par iespēju, ka viņu varētu piemeklēt lāsts, kas it kā skarot tos, kuri centušies izdibinājuši piramīdu noslēpumus, jau sākot no Tutanhamona kapeņu atvēršanas.
Paldies par uzmanību!
