Pilis Latvijā13

Dikļu pils. Tā ir īpaša vieta Latvijas kultūras vēsturē, jo 1818. gadā tur notika pirmā teātra izrāde latviešu valodā, savukārt 1864. gadā Dikļos bija Pirmie Dziesmu svētki.

Krimuldas pils. 13.gs. Uzcelta Krimuldas ordeņa pils virsbīskapa Alberta II laikā (pabeigta 1255.g.). Tā piederēja Rīgas Domkapitulam līdz 1566.gadam.

Bīriņu pils. 13. gs. šeit dzīvoja lībieši un vietu sauca par Koldesselli – smilts kāpu kalnu, ko ienācēji vācieši pārdēvēja par Kolceni.

Rundāles pils. Rundāles pils ir viens no Latvijas izcilākajiem arhitektūras pieminekļiem, kas nozīmīgs kā baroka laikmeta pils ansamblis ar pili, staļļiem un parku. Tas paceļas Zemgales līdzenumā, neskartā lauku ainavā, tā saglabājot sākotnējo arhitekta ieceri - centrā visam pāri pils kā valdnieka varenības simbols, no kura alejas aiziet bezgalībā. GRĀFS ERNSTS JOHANS BĪRONS nopirka Rundāles muižas kompleksu 1735. gada 26. jūnijā. Kopš 1972. gada pilī darbojas muzejs, kurš vienlaicīgi uzsāka pils restaurācijas un parka atjaunošanas darbus, kas joprojām turpinās.

Ventspils pils. Viena no nedaudzajām Latvijas viduslaiku pilīm, kas sargāja pieeju tirdzniecības ceļiem no jūras ir Ventspils pils, kuru Livonijas ordenis, visdrīzāk, cēlis 13.gadsimta beigās.

Krustpils pils. Šodien Krustpils pili veido četrstūrains iekšējais pagalms, ar tā malās novietotām vairākām divu stāvu celtnēm un vārtu torni, kas tapuši laikā no 13.-19.gs. Katrā no celtnēm atšķirīgs telpu mērogs, fasādes dalījums, apdare. Krustpilī vienu no četrām pagalma malām veido mūra sēta, kurā jau 19.gs. izbūvēti lieli vārti saimnieciskām vajadzībām.

Turaidas pils. Mūra pili Rīgas bīskapa Alberta vajadzībām sāka būvēt 1214. gadā iepriekš pastāvējušās, bet kaujās nodedzinātas, Turaidas lībiešu vadoņa Kaupo koka pils vietā

Ēdoles pils. Piltenes bīskapijai 1264-1267.g. būvēta regulāra kastelas tipa pils. Pagalma korpusi un apaļais tornis celti 16. gs. No 1561. -1920. g. pils ir baronu Bēru īpašums. 17.-18. gs. pils tiek paaugstināta, bet 1835.-41. g. pili pārbūvē neogotikas stilā.