Trešais muļķības likums – Muļķis ir cilvēks kura rīcība nodara zaudējumus citiem cilvēkiem vai cilvēku grupai, pie tam nenesot nekādu labumu pašam darbībā iesaistītajam cilvēkam, vai pat nes tam zaudējumus.
Trešais likums izsaka pieņēmumu ka visi cilvēki iedalās 4 grupās: vientieši(V), gudrinieki(G), bandīti(B) un muļķi(M).
Ja Jānītis veic darbības no kurām tam ir zaudējumi, bet Pēterītim tas nes izdevīgumu, tad Jānītis ir vientiesis(zona V). Ja Jānītis dara kaut ko tādu kas ir izdevīgi gan viņam, gan Pēterītim, tad viņš ir gudrinieks jo rīkojas gudri (zona G). Ja Jānīša darbības nes viņam izdevīgumu, bet Pēterītim zaudējumus, tad Jānītis ir bandīts(zona B). Bet ja Jānītis ir muļķis un nes zaudējumus visiem, tad viņš ir zonā M.
Nav grūti iedomāties zaudējumu apmērus kurus var nodarīt muļķi nokļūstot vadošos orgānos un iegūstot politiskas un sociālas pilnvaras. Tomēr ir vērts precizēt kas tieši muļķus padara tik ļoti bīstamus.
Muļķi ir tik bīstami tāpēc ka racionāliem cilvēkiem ir grūti paredzēt nesaprātīgas darbības loģiku. Gudrs cilvēks var saprast bandīta loģiku. Bandīts ir racionāls, viņš tikai grib gūt pēc iespējas vairāk labumu, bet ir nepietiekoši gudrs lai tos nopelnītu. Bandīts ir paredzams, tāpēc pret viņu var izveidot aizsardzību. Tomēr prognozēt muļķa rīcības ir neiespējami, jo tas jums kaitēs bez mērķa, bez plāna, visnegaidītākajā vietā un visnegaidītākajā laikā. Jums nav iespējas prognozēt kad muļķis jums uzbruks. Konfrontācijā ar muļķi gudrs cilvēks pilnībā nodod sevi muļķa žēlsirdībai. Pat tad kad muļķa uzbrukums kļūst acīmredzams no tā ir grūti izvairīties gluži vienkārši tāpēc ka tam nav racionālas struktūras.