Pieci Latvijas slavenākie "Pasaules Iekarotāji"2

Otrā Ziemeļu kara laikā, no 1658. līdz 1660. gadam atradās zviedru gūstā. Šai laikā tika iznīcināta Kurzemes flote un tā zaudēja savas kolonijas. Pēc kara beigām flote tika atjaunota un Kurzemei pat izdevās atkarot Tobago salu no Nīderlandes. Jēkabam bijis arī plāns kolonizēt Austrāliju, kam viņš pat ieguvis pāvesta Inocentija X svētību. Taču drīzā pāvesta nāve pārvilkusi strīpu šiem plāniem. Kopumā ņemot Jēkaba koloniālā politika bija neveiksmīga, bet karš pilnībā sagrāva viņa saimniecību. Pēdējos 20 valdīšanas gados Jēkabs nesekmīgi centās atgūt hercogistes pirmskara saimniecisko līmeni.
1678.—1679. gada ziemā hercogs saslima, ārsti noteica visdažādākās diagnozes un ārstēja pēc daždažādām receptēm, bet hercoga veselības stāvoklis kļuva ļaunāks un viņš sāka klepot asinis. Aizdomās par viņa noburšanu arestēja, pratināja un Bauskā uz sārta sadedzināja hercoga muižas pārvaldnieku Magnusu Luftu (arī Luhtu). Miris 1682. gada Jaungada naktī 1. janvārī Mītavā.

4. Krišjānis Barons (31.10.1935 - 08.03.1923) Gana stastīts par Barontēvu jau skolā. Viņam pieder šie izcilie un slavenie vārdi: "Man klinsakmeni neveļat, man pieminekli neceļat - no Latvju dainām tas jau celts un nerūsēs šis tautas zelts." Šinī rakstā viņu pievienoju, jo viņš ar kājam ir izstaigājis katru Latvijas mājiņu, miestiņu, druviņu, siliņu - uzklausīdams, pierakstīdams un atstādams ne tikai Latvijai savu darbu, kas vēl šodien veido mūsu pamata kultūras akmeni - bet, tāds vēl paliks gadu tūkstošiem! Viņam kopumā bija septiņi brāļi un māsas, Kr. Barons bija jaunākais ģimenē.Kad viņš vēl nebija sasniedzis desmit gadu vecumu, viņa tēvs nomira. Kr. Barons mācījās Dundagas Kubeles pagastskolā, Ventspils elementārskolā, Ventspils apriņķa skolā un Jelgavas ģimnāzijā. Mācības Jelgavas ģimnāzijā viņš uzsāka 1852. gadā un tās pabeidza 1856. gadā, tajā pašā gadā uzsāka matemātikas un astronomijas studijas Tērbatas universitātē. 

Pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists. 878. gadā pievērsās Friča Brīvzemnieka sāktajam latviešu tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbam. 1880. gadā Maskavā tika izgatavots Dainu skapis. Skapī atrodas aptuveni 268 800 lapiņas ar tautas dziesmām. Oriģinālais Dainu skapis kopš 1940. gada atrodas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. 2001. gada 4. septembrī tas tika iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā (Memory of the World).

3. Edvards Liedskalniņš (10.08.1887 - 07.12.1951)

Manā skatijumā šis ir pats fascinējošākais latvietis kāds jelkad ir dzīvojis uz planētas Zeme, no tās rašanās brīža līdz mūsdienām! Kāpēc mums neviens par viņu nav mācijis fizikas stundās? Kāpēc neviens nav pieminējis viņa vārdu Ģeogrāfijas stundās? Kāpēc mēs, latvieši, tik maz tikām informēti par VAROŅIEM, bet katru gadu ejam nolikt ziedus politiskos svētkos par zaldātiem, kas faktiski jebkura kara laikā ir bijuši tikai bandinieki, jeb angliskais termins "casualties" - kas tulkojumā nozimē vien "upuri" - pakļauti nāvei, tātad - iznicībai, ne attistībai.
Manā skatījumā, tik tādi cilvēki, kā Barontēvs, Hercogs Jēkabs, Liedskalniņš, Laime un Ate ir patiesie Latvijas vārda nesēji un Latvijas varoņi! Par viņiem runā un runās simtiem un tūkstošiem gadu - jo viņi DOD, nevis ŅEM.

Tātad - Edvards Liedskalniņš dzimis 1887. gada Stāmerienas pagastā, mira 1951. gada Maiami, ASV, bija latviešu tēlnieks amatieris, kurš vienatnē un slepenībā izveidoja pa visu pasauli slaveno Koraļļu pili Floridā, ASV izmantojot savu mistisko teoriju par magnētismu, kuru vēl šodien neviens nespēj atklāt - vai ja arī ir atklājuši - tad to plaši izmanto slepenās militāras tehnoloģijās. Viņa zinātniskais darbs ir līdzvertigs Nikolaja Teslas ieguldījumam un identiski - nav pieejams plašai publikai tā kā abi šie vīri aizgāja daudz tālak, par mums pieņemamo realitāti un elementāro fiziku, pat ja tā tiek mācita augstskolās. 

Koraļļu pils vienmēr tika celta nakts laikā, māskliniekam visus darbus veicot vienatnē. Viņš izmantoja vienkāršas pašdarinātas sviras un vinčas. No 1937. līdz 1939. gadam Liedskalniņš pārveda akmeņus uz jaunu vietu 16 km attālumā, netālu no Houmstedas. Koraļļu pils būvniecības laikā Edvards Liedskalniņš vienatnē spēja pārvietot akmeņus, kas kopumā svēra vairāk kā 1100 tonnas. Neko tuvāk nepaskaidrojot, tēlnieks apgalvoja, ka viņš ir atklājis piramīdu celtniecības paņēmienus. Arī mūsdienās neviens nav spējis izskaidrot, kā Edvards Liedskalniņš vienatnē spēja pacelt milzīgos akmens bluķus. Daži cilvēki uzskata, ka Liedskalniņš vienkārši ir bijis ģeniāls konstruktors un inženieris, bet citi uzskata, ka tēlnieks spējis atklāt un izmantot kādu antigravitātes spēku, kas ļāva viņam pacelt un pārvietot akmeņus līdzīgi kā burvim. Liedskalniņš sarakstījis arī publicistiskas brošūras angļu valodā "Minerālu, augu un dzīvnieku dzīve", "Magnētiskā straume" (par magnētismu) un "Grāmata katrā mājā" (par dzīves uzskatiem). Edvards Liedskalniņš mira 1951. gada 7. decembrī no nieru slimības. Pēc viņa nāves Koraļļu pils kļuva par tūrisma objektu un 1984. gadā tika iekļauta ASV Nacionālajā vēsturisko vietu reģistrā.
Par Edvarda Liedskalniņa bērnību nav saglabājies daudz datu. Zināms, ka viņš audzis nabadzīgā ģimenē un pabeidzis skolā četras klases. Tā kā Edvards bērnībā bija slimīgs zēns, viņš daudz laika pavadījis, lasot grāmatas. Jaunībā Edvards Liedskalniņš ir piedalījies 1905. gada revolūcijā. 26 gadu vecumā Liedskalniņš saderinājies ar Hermīni Lūsi, taču īsi pirms kāzām līgava viņu atstājusi. 1912. gadā, iespējams nelegāli, Liedskalniņš ieradās Amerikā. Strādājot kokrūpniecībā, viņš dzīvoja dažādās vietās Kanādā un ASV (Vašingtonas štatā, Oregonā, Kalifornijā, Teksasā, līdz 1919. gadā apmetās Floridā).

2. Aleksandrs Laime (09.07.1911 - 21.03.1994)

Laime dzimis 1911 gadā Rīgā un miris tik 11 gadus atpakaļ Kanaimā, Venecuēlā. šis raksts tapa pateicoties viņam, jo vēl viņa dzīves laikā, manās rokās nonāca viņa izdotā grāmata ar vina autogrāfu. Tas mani iespaidoja meklēt līdzīgus latviešu Pasaules Iekarotājus, dēļ kā arī šis raksts. Tātad Laime bija latviešu ceļotājs un pētnieks, pazīstams kā pirmais cilvēks, kurš ar kājām sasniedzis Anhela ūdenskritumu Venecuēlā. Viņš arī pirmais atklājis upi (Gauja, arī Kerepi), uz kuras atrodas šis pasaules augstākais ūdenskritums un nosaucis upi Latvijas upes Gaujas vārdā. 

Cieši sadraudzējās ar vietējiem pemonu cilts indiāņiem, pēc tam, kad ar aspirīnu izārstējis virsaiša meitu un ieguvis tādā veidā viņu sev par sievu. Kopā ar dažiem eiropiešu partneriem sāka attīstīt tūrismu Kanaimā. Būvēja lidlauku, tūristu mītnes un organizēja ekskursijas cauri džungļiem. Nodarbojās arī ar zelta un dimantu ieguvi apkārtnes upēs. Vietējo indiāņu vidū klīda leģendas par Laimes neticamo bagātību un viņš tika dēvēts par "dimantu karali". Ir slavens kā pirmais zināmais cilvēks, kas kājām sasniedzis pasaulē augstākā — Anhela ūdenskrituma — pakāji.

Aleksandrs Laime dzīvoja pašceltā būdā Orhideju salā Kanaimā, visu mūžu saglabājis Latvijas pilsonību. 2011. gadā Krievijas režisors Vladislavs Ščepins uzņēma dokumentālo filmu "Aleksandrs Laime un Anhela ūdenskrituma dimanti", to demonstrēja arī Latvijā.