Sveiki, spoki.lv lietotāji! Šajā raksta par personībam, kuras ir saistītas ar Latviju! Jauku lasīšanu! :) Neaizmirsti iečekot manu profilu, kur tu vari redzēt citus rakstus! :) Ahoj!
Personības, kurus tev vajadzētu zināt1
Bartolomeo Rastrelli (1700-1771)
Itāliešu izcelsmes krievu arhitekts, baroka stila meistars, kas 1716. g. ieradās Pēterburgā. Projektēja un cēla Ziemas pili Pēterburgā, Jelgavas pili (sāka celt 1738), Rundāles pili (sāka celt 1736), lielo Petrodvorecas pili u. c. Gandrīz desmit gadus darbojās Kurzemē (1735-1740 un 1764-1769).
Rainis (Jānis Pliekšāns) (1865-1929)
Latviešu dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs, politiķis. Dzimis Dunavas pagastā Latgalē. Beidzis Pēterburgas Universitāti (1888). Strādāja par juristu Viļņā un Jelgavā. 1887. g. sāka publicēties "Dienas Lapā". Redaktors (1891-1895). Par darbošanos Jaunajā strāva izsūtīts uz Pleskavu (1897), pēc tam - uz Vjatkas guberņu. 1903. g. atgriezās Rīgā. Piedalījās 1905. g. mītiņos. Uzrakstīja dzejoļu krajumu "Vētras sēja" par 1905. g. revolūciju. 1905. g. decembrī emigrēja uz Šveici (1905-1920). 1920. g. atgriezās Latvijā. Bija Satversmes sapulces, 1., 2. un 3. Saeimas deputāts, Nacionālā teātra direktors (1921-1925). Apbedīts Rīgā, Raiņa kapos, tur uzstādīts Kārļa Zemdegas veidots kapa piemineklis (1935). Piemiņas vietas ir Tadenavā, Majoros un Rīgā (Raiņa vārdā nosaukts bulvāris, Esplanādē ir Raiņa piemineklis).
Andrejs Pumpurs (1841-1902)
Latviešu dzejnieks. Dzimis Lieljumpravas pagastā. Strādāja par mērnieka palīgu Vidzemes muižās (1858). 1876. g. aizbrauca uz Maskavu un brīvprātīgi iestājās Krievijas armijā. Odesā beidza virsnieku skolu (1878). Līdz mūža beigām bija cara armijas virsnieks. Viņa izcilākais drbs ir eposs "Lāčplēsis" (1888), kuru sižets aizgūts no tautas teikas par Lāčausi - neparasti stirpu vīru, kura spēks slēpjas viņa ausīs. Miris Rīgā.
Valters Pletenbergs (ap 1450-1535)
Livonijas ordeņa mestrs (1494-1535). Dzimis Vestfālenē Vācijā muižnieku ģimenē. Spēja apvienot visus Livonijas spēkus cīņai pret ārējai ienadniekiem. 1502. g. guva spožu uzvaru pār Pleskavas un Maskavas karaspēku pie Smoļinas ezera, pēc kuras Livonijā 50 gadu valdīja miers. Pasludināja ticības brīvību Rīgā (1525), kaut arī pats palika katolis. Nostiprināja dzimtbūšanu, izdodot noteikumus par izbēgušu zemnieku atdošanu kungam. Apglabāts Cēsu Svētā Jāņa baznīcas altāra daļā.