Šodien par kaut ko skumjāku.
Kas to būtu domājis, ka pirms 70 gadiem tajā pašā parkā, kur tagad vico veci tantuki, kādam reiz ir publiski izpildīts nāvessods, turklāt tas esot bijis pirmais kopš XVII gadsimta un cik man zināms pēdējais.
Šodien par kaut ko skumjāku.
Kas to būtu domājis, ka pirms 70 gadiem tajā pašā parkā, kur tagad vico veci tantuki, kādam reiz ir publiski izpildīts nāvessods, turklāt tas esot bijis pirmais kopš XVII gadsimta un cik man zināms pēdējais.
Div' dienas atpakaļ redzēju dokumentālo filmu par 1909. gadā veidoto Uzvaras parku, kurā 1946. gada 3. februārī tika publiski pakārti 7 vācu ģenerāļi.
Uz nāvessoda izpildi bija jāierodas visiem, gan vīriešiem, gan sievietēm, gan bērniem. Izvēles nebija. Tā tika noorganizēta kā brīvdiena, cilvēki ar vilcieniem vai kājām no skolām un darbiem devās turp, lai noraudzītos notiekošajā. Baumo, ka viens no ģenerāļiem jau pirms soda izpildes novests līdz neprātam, tādu pakārt nedrīkstēja, un viņa vietā esot stāvējis kāds cits notiesātais. Aculiecinieki atminas, ka pēc viņu pakāršanas - līķi tur karājušies vēl vairākas dienas, dažiem no tiem norauti gan zābaki, gan bikses, atkailinot to miesas.
Ar to šī parka šausmu stāsti nebeidzas. 1979. gadā tika uzsākta Uzvaras pieminekļa būve (oficiālais nosaukums — piemineklis "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem"). 1985. gadā to pabeidza un lepni atklāja. Taču PSRS laikiem brūkot un vācot nost visu padomju atribūtiku, monumentu nolēma atstāt. Tas, savukārt, negāja pie sirds politiskajai organizācijai Pērkonkrusts un tā 1997. gada naktī no 6. uz 7. jūniju šīs organizācijas dalībnieki septiņdesmit deviņus metrus augsto pieminekli nolēma uzspridzināt.
Cik noprotu puišiem šis nebija pirmais mēģinājums, taču bēdīgākais nu dien, jo spridzināšana neizdevās kā iecerēts, spridzeklis eksplodēja pirms laika, un rezultatā divi no pērkonkrustiešiem Valdis Raups un Aivars Vīksniņš aizgāja bojā, pārējos noķēra un notiesāja.
Atminos, ka mamma tajā laikā strādāja tur pat esošajā "Rīgas Dārzu un parku" aģentūrā. Viņas darba kolēģei tika "tas gods" pēc visa notikušā, satīrīt apkārtni ap pieminekli. Skats esot bijis bēdīgs - gruveši, cilvēku mirstīgās atliekas, asinis un nāves smaka.
to pieminekli vajadzētu nafig nogāzt un uzspridzināt. Pilnīgi lieks un bojā rīgas ainavu.
Gan par šo pakāršanu, gan par Uzvaras pieminekli gan par spridzināšanu vari izlasīt Māra Ruka grāmatā "Spridzinātāji". Tiešām interesanta lasāmviela.
Tur ir arī pāris lieliski izteicieni:
"Nav nekas sevišķs būt vienam no 10 miljoniem ņujorkiešu, 80 miljoniem vāciešu vai 140 miljoniem Krievijā mītošo krievvalodīgo ļaužu. Bet būt vienam no 1.3 miljoniem latviešu ir ekskluzīvi. Īpaši. Un dažos vēstures posmos arī īpaši grūti. Dažādu iemeslu dēļ."
Būt latvietim ir atbildība, nevis vārga skaņa, pienākums - nevis aizmirstama nejaušība."
Jā, parks, kas bija domāts Neatkarības kara uzvarai, kļuva par nelaimīgo parku. Bet nu pērkoņkrustieši ar dunduki, man šķiet, visos laikos tādi bijuši (bet izteikti mūsdienās)...nejauši laikam pulksteni atiestatīja uz nullēm..
Starp citu tajā laukā pirmās neatkarības laikā bija paredzēts celt skatuvi dziesmu svētkiem u.tml. pasākumiem.
Nožēlojama soda izpilde tāpat kā galēji nožēlojama bija Nirnbergas prāva. Uzvarētājs tiesā zaudētāju - totāls absurds!
Gribētu piebilst, ka ģenerāļi bija labi ja divi. Pārējie bija virsnieki un labi, ja viens no tiem visiem pakārtajiem bija pelnījis nāves sodu. Viens vispār bija tikai krasta apsardzes komandieris. Tā atkal atspulguļojas komunistu absurdā tieslietu sistēma.
Nekad nesapratīšu, kā cilvēki var iet un skatīties nāvessoda izpildi. Tajās vietās pasaulē, kur tas tiek izpildīts, cilvēki dodas labprātīgi tajā noraudzīties. Personīgi es nevēlētos redzēt, kā kādu nogalina manā priekšā.
Viens man pazīstams cilvēks šo betona veidojumu sauc par latviešu kauna stabu. Un tā tas ir , mūsu valstī un mūsu galvaspilsētā pie varas ir Latvijai nelojāli cilvēki . Vai kādā citā valstī galvaspilsētas dome varētu atļaut iebraucējiem(iebrucējiem) svinēt valsts okupācijas gadadienu un paši piedalīties.
Noskatieties ''Latvijas fail - Monuments''.
Tur arī ir nedaudz par šo pakāršanu.
Atbildot uz twisted komentāru, es tev pilnīgi piekrītu, jo reāli Latvija nav krievzeme un fašisti mēs arī neesamm tādēļ es domāju to pašu, ko tu.
Bet Ganjau, kad kādiem krieviem tas nepatiktu un tml.
Piedodiet visi krievi, bet Latvijā jādzīvo latviešiem.
par pakāršanu biju lasījis, a zābaki; nu protams labus jāņem. A pieminekli novākt vaig pa kluso un miers, žel bet ne šajā Rīgas domē...
Jā, tieši skatījos to filmu. Biju parsteigta ka kaut kas tāds ir bijis Latvijā!