Ceturtais līmenis ir raksturīgs ar halucinācijām. Apkārtējās vides priekšmeti sāk pārveidoties. Veidojas organiskas, visbiežāk, dabas motīvu vizualizācijas: plaukstoši ziedi un lapas, izstiepušās sēnes, cilvēku, dzīvnieku un dažādu pārdabisku būtņu figūras un sejas, avoti un strauti, dažādu primitīvo civilizāciju - acteku, maiju, Ziemeļamerikas indiāņu, āfrikāņu — vizuālās kultūras motīvi. Cilvēka "ego" zudums vai pavairošanās. Cilvēka esības daļēja saplūšana ar apkārtējo pasauli. Transpersonalitāte — cilvēkam sāk šķist, ka viņš un citi cilvēki ir viens vesels un tas pats. Dažādu maņu, domāšanas un emociju dublēšanās un pavairošanās un vienlaicīga esība, saplūšana. Pārdabiska uztvere. Viegls realitātes zudums, laiks zaudē nozīmi. Rodas sajūta, ka šī realitāte ir augstāka par nomodā esošo realitāti (līdzīgi kā nomoda stāvoklis ir augstāks par sapni). Parādās telpas bezgalības izpratne. Ļoti grūti pārvietoties, spēcīga dezorientācija. Ārpusķermeņa pieredze un ekstrasensori fenomeni. Var būt spēcīga kāda augstāka vai trešā spēka (piemēram, Dieva) esamības izjušana. Cilvēki ir aprakstījuši dīvainus vēsturiskus faktus, kas nesaistās ar pacienta izglītību, rasi vai iepriekšējo saskari ar šīm lietām. Piemēram, kāds neizglītots pacients sniedza bagātīgu atstāstu par tehnikām, kas saistās ar ēģiptiešu praktizēto balzamēšanu un mumifikāciju, tostarp dažādo amuletu un apbedījumu kastu formu un nozīmi; to materiālu sarakstu, kādus lietoja, lai nostiprinātu mūmijas drēbes; mūmiju aptinamo saišu izmērus un veidus, un vēl citas ēģiptiešu apbedījumu rituālo norišu ezotēriskās skaldnes. Citi stāstīja, kā miruši uz seno acteku ziedojumu altāra, citi dalījās pieredzē par Austrālijas aborigēnu iniciācijas rituāliem. Vēl citi indivīdi „ietonējās” Tālo Austrumu kultūrās un ne tikai sniedza iespaidīgus pierakstus par to, kā ir būt ar japāņa, ķīnieša vai tibetieša psihi, bet arī izklāstīja dažādas daoisma un budisma mācības.
Šķita, ka nepastāv nekādi ierobežojumi, LSD izmēģinājumu subjekti spēja piekļūt jebkam, jebkurai informācijai, jebkuram gadsimtam. Šķita, ka viņi spēj iepazīt, kā ir būt jebkuram dzīvniekam, pat augam evolūcijas gaitā. Viņi varēja pieredzēt, kā ir būt asinsķermenītim, atomam, kodolreakcijas dalībniekam Saulē. Un viņi spēja raudzīt vaigā Dievu, jā, pašu Dievu! Kaut gan šamaņi šobrīd nosmīn un iesaka ar Dieva redzēšanu neaizrauties – tas esot tikai cilvēka arhetips, veidne, no kuras nāk ideja par cilvēku, tik vien kā iemiesots „ideāls”. Būtiskākais nākot aiz Dieva pieredzes, proti, piektajā pakāpē.