Cilvēce ir apjūsmojusi gan 7 pasaules brīnumus, gan 70 pasaules brīnumus. To vairums pieder laikmetam pirms mūsu ēras. Tātad zināšanas, kā tos radīt, nāk no aizvēstures dzīlēm, bet no to pielietošanas ir radušies visi atsevišķie celtniecības brīnumi.
Patiesība no drumslām28
Ēģiptes piramīdas ir visplašāk zināmais monumentālās celtniecības brīnums. Meksikas piramīdas no tām atpaliek apmēros un ir jaunākas celtnes. īpašu vietu ieņem Eirāzijas piramīdas, kuras slēpj bieza zemes kārta un kuras līdz pēdējam laikam uzskatīja par dabas veidojumiem. Tās vēl nav izpētītas, bet droši pretendē uz 1. vietu vecuma ziņā.
Par vecāko pilsētu cilvēces vēsturē arheologi uzskatīja Jēriku tagadējā Izraēlā. Taču tā izveidota dažus gadu tūkstošus pirms semītu ielaušanās šajā teritorijā un ir baltu dibināta, Tāpat frīģiešu nocietinātā pilsēta Troja vecuma ziņā stāv tuvu Jērikai, bet lielumā un pēc nozīmīguma pārspēj to. Knosas pils Krētā un Lauvu vārti Mikēnās ir tikai saglabājušās paliekas no baltiskās pelasgu arhitektūras un kultūras.
Zinātniekus pārsteidza fakts, ka hati jau 3000 g.pr.m.ē. pārvaldīja ģeometriju, prata kāpināt skaitļus un vilkt saknes. Šīm teorētiskajām zināšanām ir bijis arī praktisks pielietojums, piemēram, būvējot Stonhendžas observatoriju vai Mikēnu pilsētu, vai Knosas pili Krētas salā. Celtnes, kas veidotas no 3-4 metrus gariem masīviem klinšu bluķiem, nevarēja radīt tikai ar spēku, bet galvenokārt ar prātu un zināšanām.
Šīs grandiozās celtnes tika būvētas aptuveni tanī pašā laikā, kad cilvēki sāka pieradināt mājdzīvniekus. Bazalta reljefs, kurā attēlots Gilgamešs kā mājdzīvnieku pieradinātājs, atrasts hatu galvaspilsētā Karkemišā un tiek datēts ar 3000.g.pr.m.ē. Tātad teika par Gilgamešu pieder hetu, nevis asīriešu kultūrai.
Das Löwentor zu Mykenä
/Lauvu vārti Mikēnās/
Šo Francijā pie Glozelas atrasto rakstu pieminekli zinātnieki uzskata par 15-17 tūkstošus gadus vecu. Daudzi šeit redzamie burti precīzi sakrīt ar zināmiem seno baltu burtiem, tātad atradums pieder protobaltu-sorotaptu kultūrai.
Šis arheologu atradums no Ekvadoras saglabājis informāciju, kas iegravēta ar burtiem, kuri ļoti līdzīgi Francijā pie Glozelas atrastajā sorotaptu rakstu piemineklī iegravētajiem. Meklējot atbilstošākus burtus obru alfabētā un lasot tekstu horizontāli, iznāk:
Uzmanies (utvaha) —->
traģiski (tradil) <——
nobeidza (duscil) —–>
lācis (tlatcis) <—–
ceļiniekus (celiur).—–>
Lasot vertikāli no labā stūra un no augšas uz leju, iznāk:
Atlēts (atleter)
Herclus (Herclu)
vadīja (vadīti)
jaunavu (tivici)
Uldisoci (Uldisoc)
No visa tā ir iznācis mielasts lācim, darbs priesteriem, divas pelnu urnas un piemiņas plāksne par traģisko notikumu arheologiem tālajā Ekvadorā. Mēs nezinām, vai šie senprūšu valodai līdzīgi runājošie ļaudis bija sorotaptu jūrasbraucēji vai to protobaltu pēcnācēji, kuru apmetnes Dienvidamerikas kontinentā atrastas 44 vietās, bet šo vēsti viņi ir atstājuši mums, lai arī mēs saprastu, ka traģiski ir pārtraukt cilvēka dzīvi jaunībā, bet vēl traģiskāk, ja kādai tautai tiek nozagta tās vēsture.
Veca kuršu kokle no XIII gs.
Uz kokles iegriezts 1282.g. skaitlis un seno baltu rakstu zīmes.
Ja salīdzinām šo arheologu atradumu ar kuršu zīmēm uz senas kokles, acīs krīt dažu zīmju lielā līdzība.
Rakstība baltu tautām bija radošs process. Katrai tautai bija savas rakstības īpatnības un pat vairākas rakstu sistēmas. Piemēram, burtu, mezglu un simbolu raksti. Tas, kas pārzināja visas sistēmas, visas varēja arī izmantot. Kaut ko tādu mēs redzējām atradumā no Brazīlijas.
Senajās baltu valodās atrodam ne vien jauno Eiropas valodu aizmetņus un izejas bāzi šo valodu vārdu fonda veidošanai, bet arī vienādus vārdus pat pie svešām rasēm piederošu tautu valodās.
Stonhendžas observatorija ir orientēta uz vasaras saulstāvi.