1187.gadā pagānu flote, kas ļoti varētu būt kuršu flote, esot iebraukusi Mēlārezerā (Mālaren) un izlaupījusi un nodedzinājusi Sigtūnu – Zviedrijas „vikingu laiku” galvaspilsētu. Hronists Indriķis stāsta, ka pa ceļam no Vācijas uz Rīgu krustneši sastapuši igauņu pagānu kuģus, kas bija sirojuši Dānijā un Zviedrijā - nolaupījuši baznīcas zvanus un baznīcas sudrabu, "kā igauņu un kuršu pagāni mēdza darīt Dānijas un Zviedrijas karaļvalstīs" (Chronica Livoniae, VII, 1.). Tas pats avots vēsta, ka pāvesta legāts Vilhelms (Wilhelm) braucienā uz Visbiju sastapis floti no Sāmsalas, kas bija sirojusi Zviedrijā un atgriezās mājā ar bagātīgu laupījumu un sagūstītām sievietēm. Tās vēlāk ņemtas par blakussievām vai pārdotas kuršiem (Liv., XXX, 1., 2.).
Indriķa hronika pastāsta par epizodēm ar kuršu un sāmsaliešu pirātiem, kas sirojuši Baltijas jūrā, vai kurus krustneši sastapuši pie Gotlandes, piemēram 1203. un 1226.gadā. Kuršu un sāmsaliešu nodarbe risinājusies vēl pēc krustnešu ierašanās Austrumbaltijā, acīmredzot tā bija kļuvusi tradicionāla.
