2. Teatro di San Carlo.
Šīs operas nams atrodas Neapolē, Itālijā. Tas ir vecākais strādājošais opernams pasaulē.
2. Teatro di San Carlo.
Šīs operas nams atrodas Neapolē, Itālijā. Tas ir vecākais strādājošais opernams pasaulē.
Teātra namu pasūtīja Burbonu dinastijas karalis Čārlzs VII . Čārlzs vēlējās apveltīt Neapoli ar jaunu un lielāku teātri, lai aizstātu veco un izpostīto Teatro San Bartolomeo. Šis jaunais teātris tika atklāts 1737. gada 4. novembrī, karaļa vārda dienā. Teātri projektēja Giovanni Antonio Medrano un bijušais San Bartolomeo teātra vadītājs Angelo Carasale.
Opernama celtniecība izmaksāja 75,000 dukātus.
Zāle bija 28,6 metrus gara un 22,5 metrus plata. Zālē atradās 184 ložas, sakārtotas sešos stāvos. Kā arī karaliskā loža, kas bija paredzēta desmit cilvēkiem.
Zālē ir 1379 sēdvietas. Kopā ar stāvvietām auditorijā ir vieta vairāk kā 3000 skatītājiem. Jaunais teātris tika apbrīnots dēļ savas arhitektūras un greznajiem rotājumiem, kas bija zelta un zilā krāsā. Zelta un zilā krāsa bija Burbonu dinastijas krāsas.
1816. gada 12. februārī opernamu aprija postošs ugunsgrēks. Teātra ārsienas necieta, taču arī tās tika pārbūvētas, desmit mēnešu laikā, pēc karaļa Ferdinada IV pavēles.
1817. gada 12. janvārī opernams tika atklāts. Jaunajā zālē ir 1444 sēdvietas.
1844. gadā notika jauns kosmētiskais remonts, kura galvenasi mēŗkis bija nomainīt dekorāciju krāsas uz tolaik tradicionālo zeltaino un sarkano. 1872. gadā pēc Džuzepes Verdi ieteikuma opernamā tika izveidota orķestra bedre. 1890. gadā opernamā tika ievilkta elektrība. Līdz 1943. gadam teātris nepiedzīvoja nekādas būtiskas pārmaiņas.
Tad, Otrā pasaules kara laikā, opernams cieta uzlidojumā, bet jau pēc sešiem mēnešiem, ar sabiedroto spēku palīdzību tas tika atjaunots un 1943. gada 16. decembrī tika atkal atvērtas operteātra durvis.