Sveiki, spoki! Šis ir mans trešais raksts, un pirmais par dabu. Ceru, ka jūs ieinteresēs pārsteidzošā dabas pasaule!
Kamēr vien cilvēks izzina dabu, viņš vienmēr ir brīnījies par to, cik lieliski dzīvās radības ir pielāgotas savam dzīves veidam un videi.
Piemēram, putna knābis ir tieši tādas formas, lai iegūtu attiecīgo barību, bet kaķa nagi ir lieliski ieroči, lai noķertu medījumu. Kāpēc tas tā? Daļa cilvēku domā, ka katra dzīvo organismu suga ir speciāli radīta. Citi (to vidū ir arī lielākā daļa zinātnieku) domā, ka dzīvās būtnes mainās, jeb pielāgojas attiecīgajai videi un maina savu dzīvesveidu.
Šo pārmaiņu sauc par evolūciju. Par tās esamību liecina senie augi un dzīvnieki, kā arī viss, kas dzīvo šodien.
PIERĀDĪJUMI NO SENATNES
Fosilijas ir kā grāmata par dzīvību uz Zemes senatnē. Tas parāda, ka dzīvās būtnes var mainīties, jo sugas, kas dzīvojušas agrāk, nav tādas kā mūsu dienās sastopamās. Fosilijās ir redzams arī evolūcijas darbības virziens. Piemēram, izmirušas sugas pirmputna (Archaeopteryx) fosilijas rāda, ka putni ir attīstījušies no rāpuļiem. Archaeoptreryx ir dažas rāpuļa pazīmes (zobi) un dažas putnu īpatnības (spalvas).
ZILOŅU EVOLŪCIJA
Pētot fosilijas, zinātnieki bieži izseko kādas noteiktas organismu grupas evolūcijas gaitai. Ziloņi, piemēram. pieder pie snuķaiņu kārtas, kas ietver vairāk nekā 150 sugu, kuras lielākoties ir izmirušas. Pirmie snuķaiņi bija mazi zvēriņi ar īsiem snuķiem un īsiem ilkņiem. Laika gaitā viņi kļuva lielāki.
DARVINA ŽUBĪTES
Britu dabaspētnieks Čārlzs Darvins bija pirmais, kas apkopoja pierādījumus par evolūciju un ieteica tās izskaidrojumu. 1831. gadā Č. Darvins atgriezās no ceļojuma ar kuģi Beagle, kurā bija apmeklējis Galapagu salas Klusajā okeānā. Darvins izteica domu, ka dažādās žubīšu sugas, iespējams, ir radušās no vienas sugas, kas atlidojusi no Dienvidamerikas. Katrai žubīšu sugai ir atšķirīgs knābis, lai barotos ar citādu barību.
DABISKĀ IZLASE
Vairojoties krabji izlaiž miljoniem olu, taču tikai niecīga daļa no tām izšķīlušos mazuļu kļūst pieauguši. Čārlzs Darvins pieņēma, ka tas notiek kāda spēka ietekmē. Viņš nosauca šo spēku par dabisko izlasi. Daba izlasa indivīdus, kas vislabāk ir pielāgojušies apkārtējai videi. Laika gaitā šo pielāgoto īpatņu kļūst arvien vairāk. Beigu beigās sugas mainās jeb evolucionē.
NODERĪGAS PAZĪMES
Dzīvās būtnes nespēj pārmainīties īsā laikā. Pielāgošanās notiek pamazām, vienai paaudzei nomainot otru. No žirafēm dabiskās izlases ceļā izdzīvoja tie indivīdi, kuriem bija garāki kakli, jo viņi varēja iegūt vairāk barības nekā nekā dzīvnieki ar īsākiem kakliem. Iespējams, senāk žirafēm ar īpaši gariem kakliem bija vairāk pēcnācēju, kas kļuva pieauguši. Tāpēc tās spēja izdzīvot.
